Turpmāk dabai draudzīgāk: pieci padomi jēgpilnai vasarai

Ja nav sava dārza un ziedus nākas pirkt, der zināt, ka ziedu audzēšana nav tik skaista un nevainīga industrija, kā varētu šķist. Ja smaidā atplaukušais puķu saņēmējs zinātu, ka mirkļa prieku iemiesojošie ziedi audzēti, izmantojot dažādus augu slimību un kaitēkļu apkarošanai paredzētus ķīmiskos līdzekļus, varbūt degunu tik dziļi puķu pušķī nebāztu. Kamēr pārtikas produktiem noteikts pesticīdu atliekvielu slieksnis, puķēm tā īsti nav. Līdz ar to, iegādājoties grieztos ziedus, ne tikai ienesam pesticīdus mājās, bet arī dāvinām citiem. Un vēl kāds aspekts – pērkot puķes, nereti ar savu maku atbalstām pesticīdu lietošanu citās valstīs, kur tie ne tikai piesārņo vidi, bet pakļauj riskam arī audzētavu darbiniekus.

Lai mazinātu vēderprieku ietekmi uz vidi, grilēšanas sezonā var meklēt alternatīvas lielveikala šašlikam. Pirmkārt, lielveikala gaļa, visticamāk, nav iegūta dabai draudzīgā veidā, pat tad, ja tā ražota Latvijā. Ja gribas mest izaicinājumu un grilēt atbildīgāk, svarīgi ne tikai samazināt pārtikas ķēdes garumu jeb attālumu no ražošanas vietas līdz veikala plauktam, bet vērtēt arī ražošanas procesa ietekmi uz vidi.

Labā ziņa – Latvijā katrs var sev atrast vietējā pļavā auguša liellopa gaļu. Varbūt lielveikala plauktos to atrast ir pagrūti, bet var lūkot pēc saimniekiem, kas ir gatavi produkciju bez starpnieka uzcenojuma piegādāt līdz namdurvīm.

Var jau oglēm tuvināt arī uz iesma savirknētus no sojas pagatavotus pusfabrikātus. Tomēr olbaltumvielām bagātie augu produkti neatbild uz citiem jautājumiem, piemēram, par to, kur un kā soja audzēta. Ja šīs izšķiršanās šķiet pārlieku mulsinošas, var apiet kā gaļu, tā soju, uz grila liekot sulīgus dārzeņus. Vēlams, Latvijā audzētus un bioloģiski sertificētus.

Internets klūp virsū ar līdzekļiem un rīkiem, kas sola atbrīvot no odu un mušu jūga. Protams, odi ir kaitinoši. Protams, tie var pabojāt Jāņu vakaru, kurā gribas gozēties upmalā tā, it kā odi un ērces neeksistētu. Pirms sevi un savu ģimeni ietīt sargājošo ķīmisko garaiņu migliņā, vēlams vismaz apsvērt dabiskas alternatīvas, kas kukaiņus atbaidīs, nekaitējot ne dabai, ne paša un citu veselībai.

Pirmais palīgs ir piemērots apģērbs – pliki stilbi un pleci odiem ir kā ielūgums uz bezmaksas vakariņām restorānā. Nākamais – izmantot dabiskas izcelsmes līdzekļus, kuru spēks slēpjas ēterisko eļļu klātbūtnē. Tādus var pagatavot mājās, bet, protams, var arī iegādāties. Tā būtu labākā izvēle pirms izšķiršanās par smago artilēriju jeb ķīmiskajiem pretinsektu līdzekļiem.

Dārza ballītē var likt lietā arī stipri smaržojošus augus, sākot no piparmētrām un beidzot ar vībotnēm. Vismaz ap Jāņu laiku neviens greizi neskatīsies, ja kāds vakaru pavadīs, vēcinot zāļu pušķi.

Jāpatur prātā, ka kukaiņi, sevišķi apputeksnētāji, ir indikators dabas daudzveidībai. Daudzi ir pamanījuši, ka automašīnas vējstiklā triecošos insektu daudzums gadu no gada dramatiski samazinās. Tīrs vējstikls nozīmē tikai to, ka, visticamāk, plašākā apkaimē kukaiņu populāciju negatīvi ietekmējusi lauksaimniecība, jo Latvijā gadu no gada arvien lielākos apjomos lieto kukaiņu indes jeb insekticīdus un citus pesticīdus, par kuriem mediķi un daba nav sajūsmā.

Vasara ir īstais brīdis, kad mest pie malas ziemā lietā liktos argumentus par to, ka vienīgi privātajā automašīnā nesalst deguns. Citu iespēju, lai atturētu roku no stiepšanās pēc personīgā auto atslēgas, ir daudz. Riepu deldēšanu var aizstāt ar staigāšanu, attāluma pārvarēšanu ar velosipēdu vai koplietošanas mikromobilitātes braucamrīku izmantošanu.

Satikšanās mirklim ar velosipēdu pēc ziemas guļas nav jānotiek vienlaikus ar sniega kušanu, galvenais ir vispār uzsēsties velosipēda mugurā. Apmest loku ap kvartālu vai aizbraukt vakariņās uz tuvāko ēstuvi? Varbūt doties ar velosipēdu uz darbu vai uz pludmali nedēļas nogalē – katrs pēc iespējām un varēšanas. Galvaspilsētā ir dramatiski ceļu posmi, kur rādīties ar velosipēdu nozīmē riskēt un bendēt nervus, bet katrā apkaimē ir arī labi veloceļi, kurus vērts atklāt.

Izaudzējot pārtiku pašam vai salasot dabā, var saņemt ne tikai uzturvielas, bet arī cita veida pieredzi un pozitīvu emociju devu. Iekopt dārzu nav katram pa spēkam, bet, ja ir vieta, laiks un iedvesma, katrs var izdarīt mazumiņu, lai tiktu pie paša audzētiem labumiem. Iesācēju līmenis ir dilles un salāti balkona kastē, bet tikpat labi var izmēģināt izaudzēt agros kartupeļus brangākā puķu podā.

Ja pašam dārza nav, var meklēt iespēju – ja ne izaudzēt, tad vismaz salasīt ražu savām rokām. Tāpēc vērts sekot līdzi zemnieku uzsaukumiem braukt uz saimniecībām un salasīt sev ne tikai vakariņām, bet arī ziemas krājumiem. Tie, kas ļaujas latviskajai vilkmei doties pēc pārtikas dabā, šogad var paskatīties uz pļavu un mežu jaunām acīm, pamanot spradzenes vai beidzot saņemoties nogaršot sēra piepi.