MISC 2.0 - 22671
Foto: Privātais arhīvs
"Augsne nav augsne, ja tajā nekas neaug," – it kā vienkārši, un tomēr ne. Jo, izrādās, te ir tik daudz vēl neizpētīta! Kā augkopības zinātne atgriežas pie saknēm burtiskā un pārnestā nozīmē, kā saimniekot ilgtspējīgi, ar cieņpilnu attieksmi pret dabu un labumu pašiem sev, stāsta zinātniece Ieviņa Stūrīte, kas nodarbojas ar pētniecību Norvēģijas Bioekonomikas institūtā.

Augkopības zinātņu doktore Ieviņa Stūrīte ne tikai pēta augus, bet kā īsta latviete ar iedzimtu dabas izpratni arī sajūt tos. Tagad viņa savos pētniecības lauciņos Norvēģijā tiem turklāt dungo Dziesmu svētku repertuāru. Jo brīvajā laikā zinātniece gan dzied norvēģu korī, gan arī lido uz Latviju, lai piedalītos Talsu kora "Vaiva" mēģinājumos. Ar šo kori viņa drīz vien kāps uz Dziesmu svētku estrādes. Bet pirms tam, jūnija beigās, trīs dienas paies zinātnes zīmē V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, kas arīdzan notiek vien reizi piecos gados. Ieviņa Stūrīte darbojas arī kongresa komitejā.

Lai kļūtu par zinātnieku, ir jābūt citādam? Varbūt jāspēj saskatīt to, ko citi neredz, paskatīties no cita leņķa? Jāpiemīt kādai īpašai zinātkārei?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!