Arī Latvijā nereti var pieredzēt mūsu augsto atsaucību, palīdzot kādās situācijās. Gan stājoties dzīvajā ķēdē, lai bargā salā no rokas rokā nodotu grāmatas ceļā no Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno, gan sākoties karam Ukrainā un plaši atverot durvis un sirdis kara bēgļiem, gan atsaucoties dažādām ziedojumu vākšanas kampaņām nolūkā palīdzēt sirgstošiem bērniem vai pēkšņas slimības skartiem pieaugušajiem, vai bezatbildīgu cilvēku pamestiem mājdzīvniekiem. Tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka mums līdzās esošos vientuļos un daudzus darba gadus piedzīvojušos, bet nabadzīgus seniorus savā labestības lokā mēs iekļaujam reti. Par to liecina arī aptauju un labdarības organizāciju rezultāti. Lai gan nekur nav garantēts, ka skaudru apstākļu sakritības rezultātā mēs paši nevaram nonākt šādā situācijā.
Interesanti arī, ka mēs kā sabiedrība labi spējam sasparoties īpašās akcijās, kas arī ir apsveicami, bet neesam vēl pieraduši ziedošanai ikdienā. Pat, ja ziedošanas instrumenti ir ērti un ikdienas gaitās viegli pieejami, piemēram depozīta iepakojuma naudas ziedošana taromātos. Tas pat neprasa papildu darbību – tikai piespiest podziņu "Ziedot" podziņas "Izmaksāt" vietā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
