Digitālie mediji, jo īpaši sociālie tīkli, ir padarījuši informācijas apriti tik operatīvu kā vēl nekad, nodrošinot iespēju komunicēt jebkurā laikā un jebkurā vietā. Tiesa, tam ir arī blaknes, – nepārtrauktā informācijas plūsma kļūst par apdullinošu troksni, kurā itin viegli apmaldīties un pazaudēt kritisko domāšanu.
Kā liecina sociālo mediju pārvaldības platformas "Hootsuite" ziņojums par globālajiem interneta lietošanas paradumiem "Digital 2022: Global Overview Report", tad pērn internetu lietojuši 4,9 miljardi planētas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem. Salīdzinājumam – 2012. gadā tie bija 2,1 miljardi. Vidējais laiks, ko viens cilvēks dienā pavadījis internetā, ir 6 stundas un 58 minūtes, sociālajiem medijiem veltot 2 stundas un 27 minūtes, bet ziņu medijiem – 2 stundas.
Kā galvenos iemeslus interneta lietošanai lietotāji min informācijas meklēšanu, saziņu ar draugiem un ģimeni un sekošanu līdzi jaunumiem un aktualitātēm. Pēc tam ierindojas video satura patērēšana un praktisku pamācību meklēšana.
Šāda "informācija" nodara kaitējumu gan individuālā, gan sabiedrības līmenī.
Tiesa, ne vienmēr informatīvais piesārņojums tiek radīts mērķtiecīgi – tas var būt atkarīgs arī no konteksta, piemēram, korporatīvajā vidē potenciāls piesārņojuma avots ir e-pasts, jo tam burtiski esam piesieti lielāko daļu no savas dienas, rakstot un lasot ziņojumus, kuriem ne vienmēr ir informatīva vērtība, piemēram, mēstules, reklāmas, vairākas reizes pārsūtītas vēstuļu ķēdes, kuru saturs neattiecas uz darāmo darbu, kolēģu emociju izvirdumus utt.
Informācijas higiēna
Līdzīgi, kā mazgājam rokas pirms ēšanas, arī informācijas uzņemšanā lietderīgi ievērot higiēnas pasākumus, lai nekaitētu savai garīgajai veselībai. Protams, liela daļa atbildības gulstas uz digitālo platformu uzturētājiem, kuru algoritmi veicina kaitniecīga satura izplatību, taču mūsu varā ir patērēt un izplatīt saturu apzināti.
- Samazināt savu "dezinformācijas pēdu" – nepublicēt savos sociālajos tīklos neko, kas nav pārbaudīts un/vai faktos balstīts;
- Interneta komentāros necensties pierādīt savu taisnību vai strīdēties, bet gan paskaidrot savu viedokli ar faktiem un argumentiem;
- Rakstīt vienkāršā valodā un skaidri, lai vēstījums būtu nepārprotams un viegli uztverams, neatkarīgi no cilvēka vecuma, nodarbošanās, sociālā slāņa utt.
- Ierobežot sociālo un ziņu mediju lietošanu. Piemēram, dariet to tikai noteiktos dienas laikos, lai uzzinātu svarīgāko.
- Noņemt ienākošo ziņu signālus, lai mazinātu trauksmi. Ja vien neesat ātrās palīdzības brigādes mediķis, jums nav obligāti jāreaģē uz visu un uzreiz. Izvērtējiet prioritātes, reaģējiet secīgi.
- Nerakstīt un nepublicēt spontānu emociju uzplūdā – pārdomājiet savu vēstījumu un pārbaudiet faktus. Kritiskā domāšana spēcīgu emociju uzplūdā īsti labi nedarbojas.
- Nelietot ziņu un sociālos medijus pirms gulētiešanas – tas var radīt trauksmi un miega traucējumus.
Informācijas higiēna būtībā ir garīgās higiēnas sastāvdaļa, kas ir nepieciešama, lai gādātu gan par savu, gan apkārtējo labsajūtu. Tā rada gan laiku un telpu vēstījuma pārdomāšanai, gan kalpo kā stratēģiska pieeja informācijas un datu iegūšanai, apkopošanai un izplatīšanai, jo nemitīgā informācijas plūsma var krietni nogurdināt un radīt stresu. Tāpēc pirms kārtējo jaunumu paušanas lietderīgi pavaicāt, vai patlaban ir piemērots brīdis, lai komunicētu par konkrētu tēmu, vai uzdod sev jautājumu par sava ziņojuma lietderīgumu.
Tas pats attiecas uz tevi pašu – skaidri paust savas robežas informācijas uztveršanā un apstrādē, lai neradītu pārslodzi un nepieņemtu nepārdomātus lēmumus, neizpaustu sensitīvu informāciju un neaizskartu citu cilvēku godu un cieņu. Vārdu sakot – domā, ko runā/raksti, un izvērtē citu cilvēku sacīto/lasīto, pirms pieņem to par baltu patiesību!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
