Vai tu ciet no ekotrauksmes? Pazīmes un risinājumi  (6)

Visbiežāk ekotrauksmes avots ir personīga saskare vai ziņas par ekstremāliem laikapstākļiem, dabas katastrofām (zemestrīces, cunami, cikloni), augsnes un ūdeņu piesārņojumu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, mežu izzušanu un citu dabas resursu noplicināšanos, kā arī dzeramā ūdens nepietiekamību un jūras līmeņa celšanos. Ar ekotrauksmi saskaras ne tikai cilvēki, kuri ikdienā strādā vai aktīvi saskaras ar vides aizsardzības jautājumiem, bet arī tie, kurus pašus vai kuru tuviniekus skārušas postošas dabas parādības. Šim riskam pakļauti arī pusaudži un jaunieši, jo šajā vecuma posmā cilvēkam vairāk raksturīga ir melnbalta dzīves uztvere un vēlme mainīt pasauli. Klimata psiholoģe Karolīna Hikmena savā pētījumā par klimata krīzes ietekmi uz bērniem un jauniešiem norāda, ka ekotrauksmi var izraisīt arī citas jau esošas psiholoģiska un garīga rakstura veselības problēmas.

Ekotrauksmes pārņemts cilvēks instinktīvi reaģē uz trauksmes izraisītāju, izvēloties cīņu, bēgšanu vai sastingšanu. Vieni izvēlas aktīvi iesaistīties skaļās protesta akcijās, kā to dara zviedru aktīviste Grēta Tūnberga, kamēr citi kaislīgi noliedz klimata pārmaiņu saistību ar cilvēka darbībām vai vienkārši turpina dzīvot pēc principa "pēc manis kaut vai ūdens plūdi". Šādas bezatbildīgas rīcības un pasivitātes pamatā bieži vien ir pārliecība, ka atsevišķu cilvēku rīcībai nav nekādas ietekmes, tādējādi atbildība tiek novelta uz lielo korporāciju un politiķu pleciem.

Lai gan psihologi un psihoterapeiti praksē arvien biežāk saskaras ar ekotrauksmes gadījumiem, joprojām trūkst precīzu datu par to, cik liela daļa sabiedrības cieš no tās. Viens no izsmeļošākajiem informācijas avotiem par šo tēmu ir 2017. gadā APA publicētais ziņojums "Mentālā veselība un mūsu mainīgais klimats: ietekmes, sekas un ieteikumi" (Mental Health and Our Changing Climate: Impacts, Implications and Guidance), kas brīdina arī par šī fenomena arvien straujāku izplatību un ietekmi uz sabiedrības labbūtību.

Lai mazinātu ekotrauksmi, cilvēkam vispirms būtu jācenšas izprast tās dziļāko cēloni – vai iemesli meklējami ārējā pasaulē vai tomēr slēpjas cilvēkā pašā (problēmas kādā dzīves jomā, vientulība, slikta fiziskā pašsajūta, dažādas saslimšanas). Viens no pamata ieteikumiem ir cilvēkam mainīt fokusu no ārējās pasaules uz sevi jeb tiem savas dzīves aspektiem, ko pats spēj ietekmēt, piemēram, kritiski izvērtēt savu dzīvesveidu, vairāk rūpēties par savu emocionālo un fizisko veselību un labsajūtu, un soli pa solim ieviest savā dzīvē videi un veselībai draudzīgākus paradumus. Šāda pieeja palīdzēs ne vien uzlabot pašiem savu emocionālo līdzsvaru, bet pozitīvi ietekmēs arī visas planētas kopējo ekoloģisko situāciju.