Vai soliņš var mazināt bērnu atstumtību skolā?

Lai veicinātu empātiju un pozitīvu mijiedarbību starp vienaudžiem, dažādās pasaules skolās arvien biežāk tiek ieviesti t.s. "Drauga soliņi". Idejas būtība ir vienkārša – skolas pagalmā redzamā vietā tiek novietots īpaši marķēts soliņš, uz kura stundu starpbrīžos var apsēsties ikviens, kurš jūtas vientuļš vai noskumis. Pārējie skolēni šādā situācijā tiek mudināti iesaistīt "vientuļnieku" spēlēs vai vienkārši aprunāties.

Līdztekus viena vai vairāku soliņu uzstādīšanai skolas skaidro skolēniem, vecākiem un personālam, kā rīkoties un palīdzēt uz "Drauga soliņa" sēdošajam bērnam. Tā kā atstumtiem un no vardarbības cietušiem bērniem bieži vien ir grūtības lūgt palīdzību, apsēšanās uz soliņa kalpo par skaidru signālu "Jūtos vientuļš" bez nepieciešamības kādam kaut ko lūgt vai paskaidrot. Šāds risinājums paver iespēju bērniem veidot savstarpēju atbalsta tīklu un izveidot jaunas draudzības ar līdz šim nepazīstamiem bērniem, kuri jutušies līdzīgi.

Šī metode palīdz jau no pirmajām klasēm audzināt bērnos empātiju un spēju pamanīt, kad līdzcilvēkam vajadzīgs atbalsts. Cilvēcīgais un ikvienam saprotamais formāts ļauj uzsākt sarunu un būt laipniem arī ar nepazīstamu cilvēku. Savukārt atstumtie bērni šādā veidā iemācās veselīgāk risināt savas emocionālās problēmas. Ļoti bieži viņi pašaizsardzībai izmanto negatīvas tehnikas, piemēram, paši kļūst agresīvi pret citiem un sevi, izturas noraidoši, kļūst noslēgti vai, tieši pretēji, izliekas, ka ar viņiem viss ir kārtībā. Jebkura no šīm izdzīvošanas stratēģijām ilgtermiņā rada iekšēju spriedzi un var novest pie nopietnām psiholoģiskām problēmām. Draugu soliņš ir kā pamudinājums nebaidīties parādīt, kā viņi patiesībā jūtas, un līdz ar to palīdz veselīgāk pārstrādāt negatīvās emocijas, potenciāli uzlabojot bērnu mentālo veselību un iekļaušanos sabiedrībā. Ar šāda risinājuma ieviešanu arī skola parāda bērniem, ka lūgt palīdzību ir normāli, un ir normāli arī vienam otru atbalstīt.

Soliņš kā vienkāršs veids cilvēku savstarpējam atbalstam, vientulības mazināšanai un komunikācijas barjeru pārvarēšanai tiek izmantots ne tikai skolās. Piemēram, Apvienotajā Karalistē daudzviet publiskajā ārtelpā var pamanīt "tērzēšanas soliņus", uz kuriem apsēžoties, nepazīstami cilvēki tiek mudināti uzsākt sarunu. Šīs idejas pamatā bija vēlme palīdzēt gados vecākiem vientuļiem cilvēkiem mazināt vientulību un veidot jaunus kontaktus.

Savukārt Zimbabvē 2006. gadā tika uzsākta "draudzības soliņu" programma iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai. Uz sabiedriskās vietās (visbiežāk pie veselības aprūpes iestādēm) izvietotajiem soliņiem var piesēst un ar speciāli apmācītu cilvēku aprunāties, saņemt psiholoģisku atbalstu var ikviens vietējās kopienas iedzīvotājs, kurš cieš no trauksmes un depresijas.

Dažādi pētījumi un aptaujas liecina, ka Latvijā katrs trešais pusaudzis skolā cieš no vienaudžu fiziskas un emocionālas vardarbības (bullying). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) PISA (Programme for International Student Assessment) 2018. gadā publicētā starptautiskā pētījuma dati liecina, ka ap 35% Latvijas skolēnu vismaz dažas reizes mēnesī saskaras ar atstumšanu un emocionālu vardarbību no vienaudžu puses.