Foto: Privātais arhīvs
"Iešana ārā" – no ierastās vides, esošajiem domāšanas algoritmiem, priekšstatiem par pasauli un cilvēkiem, kā arī vienkārši būšana ārpus telpām – ir trīsdesmitgadnieka Olafa Štrodaha dzīves vadmotīvs. Viņš ikdienā Rīgas parkos un sporta laukumos vada individuālos un grupu treniņus visu vecumu un fiziskās sagatavotības līmeņu sportotājiem, bet vasarās paplašina savu komforta zonu, ar busiņu apceļojot dažādus Eiropas reģionus.

Klasiskais tūrista formāts ar pārlidojumiem, nakšņošanu viesnīcās, ēšanu populārākajos restorānos un slavenāko vietu apskati viņu vairs nevilina. Tā vietā viņš izvēlas būt brīvais ceļotājs, kurš citās zemēs meklē jaunas sajūtas un iespējas dziļāk iepazīt pašam sevi. “Nepieradinātā mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli, dabu un citiem cilvēkiem mēs sākam domāt citādāk, ieraugām iespējas dzīvot vēl jēdzīgāk,” atzīst ceļotājs, kurš šāda veida ceļošanu redz kā labu pašpietiekamības treniņu.

Foto: Privātais arhīvs

Tūkstošiem kilometru pa dažādiem Eiropas ceļiem viņš savā ietilpīgajā busiņā pieveicis gan kopā ar draudzeni, gan viens pats. Pērn Olafs mēnesi ceļoja pa Balkāniem, bet šovasar trijās nedēļās izbraukāja Šveici, Luksemburgu un Austriju. Kaut gan ceļošana ar auto netiek uzskatīta par videi draudzīgāko pārvietošanās veidu, tā sanāk lētāk un dod iespēju saglabāt lielāku brīvību. Katrs ceļojums viņam izmaksājis ap 800-900 eiro, kas nebūtu iespējams, ceļojot kā tūristam.
Turklāt Olafs ir pārliecinājies, ka “taupīgi” daudzos gadījumos nozīmē arī “ilgtspējīgi”. Piemēram, braucot pa Eiropas valstu lielceļiem, viņš centies turēties aiz lielajām kravas mašīnām, lai samazinātu savam auto pārvaramo gaisa pretestību un tā ekonomētu degvielu.

Vienīgi tas prasa diezgan lielu pacietību un labas auto vadīšanas iemaņas – attālumam no priekšā braucošās "fūres" jābūt pietiekami nelielam, un, tā kā lielie kravas auto parasti brauc lēnāk, ceļojums var aizņemt nedaudz ilgāku laiku.

Arī lielāko daļu pārtikas viņš ņēmis līdzi no mājām, bet neizlietotos krājumus vienkārši atvedis atpakaļ. Tā kā gatavot Olafam nepatīk, bet ēst gribas veselīgi, viņš pirms ceļojuma palūdzis pazīstamu pavāri sagatavot viņam ēdienu sagataves, piemēram, grauzdētas granolas, dažādu sēklu un riekstu maisījumu. Ja ceļojumā sakārojas siltu maltīti, tad lietā tiek likts līdzpaņemtais prīmuss, dārzeņi un konservētā pārtika.

Foto: Privātais arhīvs

Lai arī daudziem šāda tipa ceļošana saistās ar teju pilnīgu atteikšanos no ierastajām ērtībām, Olafs cenšas īpaši piedomāt pie sava komforta. Piemēram, savā busiņā aizmugurējo sēdekļu vietā ieliktā gulta ar kārtīgu matraci ļāva ceļojumā kārtīgi izgulēties, bet pagulte kalpoja par ietilpīgu bagāžnieku. Pārējās praktiskās un ceļotājam būtiskās lietas un vietas (dušas, tualetes, veikali, interesantākie pārgājienu maršruti, apskates objekti) viņš meklēja aplikācijā “Maps.me”. Kā šoferis viņš vairāk paļāvies uz Google Maps norādēm, bet vietas auto novietošanai, lai pārnakšņotu, meklējis aplikācijā “Park4night”.

Foto: Privātais arhīvs

Attiecībā uz ceļojumā līdzi ņemamajām mantām un vispār lietām – apģērbu, sadzīves priekšmetiem un ierīcēm – savā ikdienā Olafs ir lakonisks: “Skopais maksā divreiz”. Viņš ir pārliecinājies, ka kvalitatīvas lietas kalpo ilgāk un tās ir patīkamāk lietot. Tāpēc arī ceļojot ar auto viņš novērtē iespēju paņemt līdzi visu, ko varētu ievajadzēties, jo tad ceļojuma laikā var izvairīties no neplānotiem tēriņiem. Viņa obligātajā ceļošanas komplektā ietilpst arī dabai draudzīgs kosmētikas līdzeklis, kas sevī apvieno šampūnu, dušas želeju un trauku mazgājamo līdzekli un ko var droši lietot arī ezerā vai upē.

Ceļojumu plānošanā viņš izmanto dažādus interneta resursus, un interesantākos dabas objektus, kultūras pasākumus un apskates vietas atzīmē ceļojumu aplikācijā. Visspilgtākos iespaidus par konkrēto valsti Olafs gūst, dodoties pārgājienos dabā un mijiedarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem – galvenais, pieskaņot savas aktivitātes konkrētās dienas noskaņojumam un necensties par katru cenu apskatīt visas ieplānotās vietas. “Dažreiz uz kalniem labāk ir paskatīties no apakšas un ļaut sev atpūsties,” viņš rezumē.

Foto: Privātais arhīvs

Ceļojumos viņam patīk doties ārpus tūristu iecienītajām takām, jo tā var dzīvāk sajust vietējo kolorītu un iepazīties ar vietējiem iedzīvotājiem, bet ideālajā variantā – kopā uzspēlēt futbolu vai basketbolu. “Man patīk pabūt tajā citādajā vidē, kādā pilsētā vienkārši pasēdēt uz soliņa pāris stundas un pavērot, kā tur viss funkcionē, sagaršot to visu ar citām maņām.” Olafs pastāsta gadījumu, kad kādā Vīnes parkā viņam blakus uz soliņa piesēdusi sieviete no Austrālijas, un jau pēc brīža sarunā atklājies, ka viņas vecvecāku dzimtene ir Latvija. “Tas ir tas foršums, ka var piedzīvot tādas satikšanās! Kad braukšu uz Austrāliju, naktsmājas man jau sarunātas.”

Tieši atvērtība mijiedarbībai ar dažādiem cilvēkiem padara Olafa dzīvi interesantu un iespaidiem bagātu. Viņaprāt, ilgtspējība un pašpietiekamība ir savstarpēji saistītas, jo tās aicina mūs dzīvot vienkāršāk, skaidri apzinoties, kas un kādā daudzumā mums patiesi vajadzīgs – ne tikai ikdienā, bet arī ceļojot. Izkopjot spēju pašam parūpēties par savām vajadzībām pēc ēdiena, pajumtes, ūdens un citiem resursiem, cilvēks mazina atkarību no ārējiem apstākļiem un iegūst lielāku brīvību piedzīvot šo pasauli un sevi tajā.

Foto: Privātais arhīvs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!