Padomi, kā atvieglot dzīvi, ietaupīt naudu un ēst veselīgi

Pazīstams arī kā "food-prepping", šis koncepts gūst arvien lielāku popularitāti arī Latvijā. Tas paredz ēdienreižu plānošanu un ēdiena sagatavju veidošanu nedēļai uz priekšu, lai samazinātu ikdienā pie plīts pavadāmo laiku.

Veiksmīga "mīlprepinga" pamatā ir gudri izplānota nedēļas ēdienkarte. Atcerieties sākt pamazām – ja pirmajā piegājienā mēģināsiet sagatavoties pilnīgi visām nedēļas maltītēm, darāmo darbu apjoms var labo ieceri pārvērst nepanesamā izaicinājumā. Iesākumā 3-4 maltīšu sagataves nedēļai palīdzēs saprast, kas jūsu gadījumā “strādā” vislabāk. Ar laiku varēsiet paplašināt sagatavju klāstu, eksperimentējot ar jaunām receptēm vai iekļaujot ēdienkartē jaunus produktus.

Sākotnēji pieturieties pie pārbaudītām receptēm. Ja krājumos atrodat kādus mirkļa impulsa iespaidā nopirktus produktus, kas tā arī nav atraduši pielietojumu, internetā var atrast idejas šo produktu izmantošanai ēdienu sagatavēm. Necentieties izveidot “akmenī iecirstu” nedēļas ēdienkarti, pietiks, ja sapratīsiet, ko apmēram kurā dienā ēdīsiet un kādus produktus varēsiet savstarpēji savietot. Tas ļaus arī nedaudz improvizēt, ja konkrētajā dienā tomēr negribēsiet ēst zivi, kā iepriekš plānots, bet maltīti varēsiet sakombinēt no citām jau gatavībā esošām sastāvdaļām.

Jūsu dzīvesveids un gaume noteiks to, vai veidosiet ēšanai gatavas maltītes, ko sasaldēsiet pa porcijām un nedēļas laikā uzsildīsiet (lazanja, plovs, sacepumi, gaļas, dārzeņu vai sēņu mērces u.tml.), vai priekšroku dosiet ledusskapī uzglabājamām ēdienu sagatavēm (novārītiem griķiem, kartupeļiem, pupiņām). Cilvēkiem, kuri nemīl ēst sildītu ēdienu, piemērotāka būs ēdienu sagatavju pieeja – tā paredz iepriekš sagatavot tos pārtikas produktus, kuru apstrāde ir vislaikietilpīgākā (novārīt pupas vai zirņus, graudaugus, notīrīt un sagriezt dārzeņus zupai vai sautējumam, novārīt olas). Iepriekš var sagatavot arī dažādas mērces vai pankūku mīklu – tās var uzglabāt ledusskapī vairākas dienas. Savukārt pīrāgu un plātsmaižu mīklu var ilgstoši uzlabāt saldētavā. Gaļas un zivju produktus parasti iesaka gatavot svaigi, jo atkārtota sildīšana tos padara sausus. Tā vietā gaļu var vienkārši iepriekš sagriezt un iemarinēt. Salātus un zaļumus vēlams tikai iepriekš nomazgāt, lai sagrieztu īsi pirms paredzētās maltītes.

Piedomājiet pie dažādu sagatavju savstarpējas kombinēšanas. Piemēram, nodrošinoties ar novārītām grūbām, kartupeļiem, olām, gaļas mērci, kotletēm un dārzeņu kariju, varēsiet tos pēc sirds patikas kombinēt, kā sirds kāros konkrētajā dienā. Vārīti kartupeļi, olas, marinēts gurķis plus majonēze, un vakariņu salāti gatavi! Vai cepeškrāsnī uzsildītas vārītas grūbas ar olīveļļu, tomātu pesto un rīvētu sieru būs ātra, vienkārša, bet sātīga maltīte visiem ģimenes locekļiem. Laiku no rītiem ietaupīsiet, smūtiju sastāvdaļas iepriekš notīrot, sagriežot un uzglabājot noslēgtā konteinerā.

Novārītus graudaugus – kvinoju, griķus, rīsus, grūbas, bulguru – var uzglabāt ledusskapī 3-4 dienas, tikai tos pirms tam ieteicams atdzesēt līdz istabas temperatūrai. Papildināti ar mērcēm, sieru, sēklām un garšvielām, graudaugi var kalpot gan kā pamatēdiens, gan kā piedeva salātiem, sacepumiem un sautējumiem, gaļas un zivju ēdieniem, tos var pievienot arī zupām.

Zirņi un pupiņas ir sātīgi, olbaltumvielām bagāti produkti, taču to pagatavošana ir laikietilpīga – kaltētus pākšaugus pirms vārīšanas diennakti jāmērcē ūdenī un pēc tam diezgan ilgi jāvāra. Tāpēc to izmantošana sagatavēs atmaksājas ar uzviju. Pākšaugi padarīs jūsu zupas, sautējumus, sacepumus un salātus sātīgākus, turklāt no tiem var pagatavot lieliskus sviestmaižu smēriņus un mērces.

Tā kā mūsu platuma grādos nevaram visu cauru gadu baudīt svaigus vietējos produktus, tad palīgā nāk saldētava. Pašu audzēti vai no bioloģiskajām zemnieku saimniecībām rudenī iepirkti zaļie zirnīši, burkāni, puķkāposti, selerijas, kabači, brokoļi un citi dārzeņi bagātinās maltīti arī ziemas sezonā, ja tos laicīgi sagriezīs vai sarīvēs un sasaldēs. Arī svaigus zaļumus – dilles, pētersīļus, sīpollokus – var sasaldēt un pēc vajadzības pievienot zupām, sautējumiem, smūtijiem, pievienot mājās gatavotiem pesto un smēriņiem.

Olas ir ideāls produkts ēdienu sagatavēm! Novārītas olas var droši uzglabāt ledusskapī veselu nedēļu, un tās būs laba piedeva salātiem, sviestmaizēm un zupām. Smalki sagrieztas, tās var pievienot lavaša rullīšu pildījumam, burgeriem un sviestmaizēm, vai vienkārši apēst ar pipariem un sāli.

Svētdienas parasti ir tās dienas, kad domās jau gatavojamies jaunajai darba nedēļai – gludinām drēbes un sarūpējam ēdienu sagataves. Vairāku ēdienu vienlaicīga gatavošana ļaus iejusties šefpavāra lomā, sniedzot jaunu pieredzi. Aiciniet palīgā ģimenes locekļus – uzticiet viņiem notīrīt un sagriezt vai sarīvēt dārzeņus, iejaukt mīklu, sablenderēt mērces. Padomājiet, kādas virtuves ierīces ir jūsu mājās (plīts, cepeškrāsns, tvaika katls, virtuves kombains) un attiecīgi saplānojiet darāmos darbus. Piemēram, daļu sagatavju var cept cepeškrāsnī, citas – vārīt uz plīts, vēl kādas citas – gatavot tvaika katlā. Vienlaicīgi gatavojot vairākus ēdienus, jūs ietaupīsiet savu brīvdienu dārgo laiku un enerģiju.

Sagatavju glabāšanai noderēs gan stikla burciņas, gan plastmasas konteineri un daudzreiz lietojami plastmasas maisiņi. Produktu uzglabāšanai ledusskapī vislabāk izmantot metāla un stikla taru, kas ir dabai un veselībai nekaitīgāka. Stikla traukos ar hermētisku vāku ēdiens ilgāk saglabāsies svaigs un pasargās jūsu ēdienu no mijiedarbības ar plastmasā esošajām ķīmiskajām vielām un mikroplastmasas daļiņām. Liela daļa veikalos nopērkamo stikla konteineru ir izturīgi arī pret karsēšanu cepeškrāsnī vai mikroviļņu krāsnī, tāpēc tajos var ērti likt pusdienas, ko darbā uzsildīt.

Ja nedēļas beigās attopaties, ka ledusskapis ir pilns ar dažādu ēdienu pārpalikumiem, pieejiet situācijai radoši – pirms tos izmest, pamēģiniet no tiem “uzburt” sev ātru maltīti vai vismaz pievienot tos kādam citam ēdienam (zupai, sautējumam, sacepumam). Interneta resursos var atrast simtiem ideju un recepšu, kā pārtikas atlikumus pārvērst gardās vakariņās vai brīvdienu brančā. Labs ieradums, kas palīdz izvairīties no ēdiena izmešanas miskastē, ir uzreiz pēc maltītes sasaldēt pāri palikušo ēdienu.

Ēdiena sagatavju veidošana ir ne vien veids, kā ietaupīt naudu un laiku, bet arī būt drošiem par to, ka, atšķirībā no veikalā nopērkamajiem gatavajiem ēdieniem, jūsu maltītei nebūs pievienoti garšas pastiprinātāji un konservanti. Neuztraucieties, ja viss uzreiz nesanāk kā plānots – iemaņas nāks ar laiku. Galvenais ir apņemšanās ēst veselīgāk un gatavot savas maltītes pašiem, cik vien bieži iespējams. Tad arī restorāna vai kafejnīcas apmeklējums sagādās lielāku prieku un radīs svētku sajūtu.