'Dīvainītis' darbavietā. Cik labi tu spēj sastrādāties ar atšķirīgu kolēģi?

To, ko senāk saucām par dīvainībām, mūsdienās apzīmē kā "neirodažādību" (neurodiversity). Tās pamatā ir cilvēka smadzeņu darbības īpatnības, kas liek uztvert pasauli, domāt, mācīties un uzvesties atšķirīgi no “vidējā aritmētiskā” indivīda. Šajā grupā parasti ietilpst cilvēki ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), autiskā spektra traucējumiem (AST), valodas attīstības traucējumiem (disleksija, dispraksija, u.c.), mācīšanās grūtībām un Tureta sindromu. Viņiem var būt grūtības uztvert rakstisku informāciju, socializēties un nepiespiesti komunicēt, uzvesties saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem, var būt raksturīga ekscentriska uzvedība. Lai arī šīs īpatnības netiek klasificētas kā saslimšanas un ne vienmēr ir uzreiz pamanāmas, sabiedrībā par tām valda daudz aizspriedumu.

Ja darba vidē nākas sastapties ar šādiem cilvēkiem, dažiem nevilšus rodas jautājums, kāpēc šāds cilvēks vispār pieņemts darbā. Neiro-atšķirīgiem cilvēkiem bieži piemīt izteiktas spējas vai talanti kādā noteiktā jomā – fenomenāla atmiņa un analītisks prāts, padziļinātas koncentrēšanās spējas, paaugstināts jūtīgums un empātija, radošums un augsta vizuālās informācijas apstrādes spēja. Kā atzīst "Harvard Business Review", šādu cilvēku iekļaušana uzņēmumā vai organizācijā var kļūt par vērtīgu resursu.

Daudzi darba devēji tomēr vilcinās atvērt sava uzņēmuma durvis atšķirīgajam, bažījoties, ka tas prasīs papildu ieguldījumus, laiku un uzmanību. Taču bieži vien tas ir vienkāršāk, nekā šķiet – vajadzīga vien atvērtība un elastība, un no tās ieguvēji var izrādīties visi. Piemēram, neiro-tipiski cilvēki darbā spēj pieciest zināmas neērtības vai samierinās ar neefektīvām procedūrām, kamēr neiro-atšķirīgam cilvēkam tās liksies kā nepanesams slogs, un viņš par to signalizēs ar savu uzvedību. Līdz ar to darba devējam būs iespēja savlaicīgi pamanīt un risināt situācijas, par kurām citi neuzdrošinās runāt. Tā var novērst potenciāli lielākas problēmas nākotnē – biežu kadru mainību, darba produktivitātes kritumu un saspīlējumu darbinieku un vadības attiecībās.

Galvenais neiro-atšķirīgu cilvēku izaicinājums ir spēja tikt galā ar ārējiem kairinātājiem un sociāliem iespaidiem. Vide, kas ir piesātināta ar skaņām, kustību un vizuāliem kairinājumiem, ātri izsit šādus cilvēkus no līdzsvara, negatīvi ietekmējot viņu darbaspējas un rezultātus, tāpēc darba videi ir ārkārtīgi nozīmīga loma. Šādi darbinieki novērtēs iespēju norobežoties un pabūt klusumā atsevišķā telpā vai izmantot skaņu slāpējošas austiņas, regulēt gaismas intensitāti darbavietā. Viņu darba produktivitāti var pozitīvi ietekmēt elastīgs darba laiks vai iespējas strādāt attālināti.

Savukārt cilvēki ar disleksiju labāk par citiem spēj uztvert vizuālu informāciju, kas var būt noderīga prasme inženierzinātnēs un datorgrafikas specialitātē, lai arī viņu spēja rakstīt un lasīt var būt ierobežota. Autiski cilvēki spēj pievērst uzmanību sarežģītām detaļām, ātri pamanīt kļūdas, viņiem ir laba atmiņa un augsta koncentrēšanās spēja, radoša un neordināra domāšana, bieži piemīt kopš bērnības izkoptas specifiskas prasmes. Atsevišķās jomās tās var būt neaizstājamas priekšrocības, piemēram, programmēšanā, inženierzinātnēs. Šādi cilvēki lieliski tiek galā ar vienmuļu, atkārtojošos darbību veikšanu, kā arī padziļinātu izpēti.

Neiro-atšķirīgam darbiniekam vajag skaidras, detalizētas norādes par veicamajiem darbiem, to izpildes etapiem un termiņiem, vēlams – vizuālā formā kā diagrammas, shēmas vai infografikas. Tās kalpos par atgādinājumu un virziena rādītāju, ja darba procesā iestājies apjukums. Iespēju robežās priekšroku vajadzētu dot individuālai komunikācijai vai sarunām mazās grupās, jo lielās sanāksmēs šādam cilvēkam var būt grūti noturēt uzmanību. Regulāra, konstruktīva un konkrēta atgriezeniskā saite par viņa darbu ļaus uzlabot rezultātus, galvenais darīt to laipni un ar sapratni.

Darba devējam noteikti jāizskaidro arī darbavietā valdošie nerakstītie likumi, tomēr neuzspiežot pārāk stingrus uzvedības modeļus – tas, kas apkārtējiem var šķist kā dīvainība, var būt mehānisms mentālā līdzsvara saglabāšanai (staigāšana, šūpošanās, spēlēšanās ar dažādiem priekšmetiem, u.tml.). Cilvēkiem ar AST var būt grūti uzturēt acu kontaktu un apmainīties laipnībām, viņi mēdz būt ļoti tieši, dažkārt var šķist pat nepieklājīgi. Uzmanīgiem jābūt arī ar fizisku kontaktu – tā vietā, lai izrādītu atzinību, uzsitot kolēģim pa plecu, labāk aprobežoties ar vārdisku uzslavu.

Ja darba devējs nezina, kādas ir darbinieka vajadzības, vislabāk par tām būtu jautāt pašam darbiniekam. Ļoti svarīgi ir arī informēt pārējo komandu, kā izturēties un sadarboties ar neiro-atšķirīgiem kolēģiem, un mudināt cilvēkus būt atklātiem, nebaidīties vaicāt un piedāvāt palīdzību. Vienmēr der atcerēties, ka no mums atšķirīgie cilvēki māca mums cilvēcību un iejūtību arī pašiem pret savām “nepareizībām”.