darbs karjera kolēģes sievietes tenkas baumas
Foto: Shutterstock
Vai atceraties skolasbiedru, kuru visi uzskatīja par dīvainīti, jo viņa uzvedības veids atšķīrās no vispārpieņemtajiem "normālības standartiem"? Viņam nebija daudz draugu, toties mācībās vai vismaz atsevišķos mācību priekšmetos viņš bija galvastiesu pārāks par citiem. Kā "dīvainīšiem" atrast savu vietu dzīvē un kļūt par vērtīgu resursu darba vidē?

Ko nozīmē neirodažādība?

To, ko senāk saucām par dīvainībām, mūsdienās apzīmē kā "neirodažādību" (neurodiversity). Tās pamatā ir cilvēka smadzeņu darbības īpatnības, kas liek uztvert pasauli, domāt, mācīties un uzvesties atšķirīgi no “vidējā aritmētiskā” indivīda. Šajā grupā parasti ietilpst cilvēki ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), autiskā spektra traucējumiem (AST), valodas attīstības traucējumiem (disleksija, dispraksija, u.c.), mācīšanās grūtībām un Tureta sindromu. Viņiem var būt grūtības uztvert rakstisku informāciju, socializēties un nepiespiesti komunicēt, uzvesties saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem, var būt raksturīga ekscentriska uzvedība. Lai arī šīs īpatnības netiek klasificētas kā saslimšanas un ne vienmēr ir uzreiz pamanāmas, sabiedrībā par tām valda daudz aizspriedumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!