Meitene rāpjas pāri vārtiem
Foto: Shutterstock
Vai mūsdienās ir iespējams pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā, par savām ikdienas gaitām un uzskatiem regulāri neatskaitoties sociālajos tīklos? Vai tie ir vērtīgas informācijas avots, ļauj turēt roku uz sabiedrības dzīves pulsa vai tikai aprij mūsu dārgo laiku un enerģiju? Divi trīsdesmitgadnieki dalās pieredzē, kā viņiem izdevies atbrīvoties no soctīklu važām, lai dotu iespēju reālajai dzīvei.

Kā daudzi no mums, arī Zane un Oskars pirmo soctīklošanās pieredzi guva pašmāju portālā "Draugiem.lv", ko drīz papildināja kontu atvēršana globālajās platformās "Facebook", "Twitter" un "Instagram". Oskars, kurš strādā par vebdizaineri, atceras: "Sākumā tā bija vēlme paskatīties draugu bildes, publicēt kādu smuku savu bildi. Aktīvākajā periodā publicēju personīgas lietas, pārdomas, kas savāca daudz "Like", pārpublicēju dažādu saturu. Kad ieliku savu kāzu bildi, tā saņēma 200 "laikus". Fantastiska sajūta – cik forši, mani mīl! Pēc laika sapratu, ka esmu kļuvis no šī novērtējuma atkarīgs un ka kaut kas tajā vairs nav riktīgi."

Arī tulkotāja Zane savulaik lietojusi gan "Facebook", gan "Instagram", lai sazinātos ar draugiem un paziņām, sekotu līdzi norisēm viņu dzīvē, dalītos ar savām aktualitātēm. "Facebook" pārstājusi būt aktīva ap 2016. gadu pēc tam, kad viņu virtuāli sācis vajāt kāds stalkeris. "Viņš bija izskatījis visu manu privāto informāciju, apskatījies manus tuviniekus, draugus, sāka sūtīt vēstules – tas bija tik šausmīgi "freaky" (neomulīgi)! Pāris dienas veltīju, lai izdzēstu no sava profila visu privāto informāciju, atstāju tikai profila foto." 2020. gadā savu profilu šajā platformā izdzēsusi pavisam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!