Izrāpties no bedres un ienirt dzelmē jeb kādēļ meditē latvieši?

Meditācijas uzdevums ir apturēt nebeidzamo domu virpuli galvā, lai cilvēks iegūtu skaidrāku redzējumu par to, kas notiek viņā pašā un apkārtējā pasaulē. Dažādas meditēšanas tehnikas iespējams apgūt patstāvīgi no grāmatām vai interneta resursiem vai arī mācīties no meistariem klātienē vai attālināti. Prakšu un tehniku klāsts ir plašs, katrai no tām ir savs mērķis un uzdevums, atliek vien meklēt savējo.

Dace ir pētniece un konsultante dažādos Eiropas Savienības (ES) projektos un pirms astoņiem gadiem piedzīvoja dziļu krīzi. “Kā liela daļa cilvēku, meditācijai pievērsos, kad dzīvē nonācu dziļā bedrē, lielā tumsā. Biju pēkšņi zaudējusi tēti, līdz tam savu dzīvi biju veltījusi tikai darbam un man pēkšņi iestājās neziņa, kas es esmu, kurp eju. Rezultātā piedzīvoju izdegšanu,” atceras Dace. Izķepuroties viņai palīdzēja teologa Jura Rubeņa vadītā meditācijas nometne Lūžņā.

Daces praktizētā klusuma meditācijas tehnika ir vienkārša – sēdus vai tupot uz ceļiem, ar taisnu muguru, pamazām atslābināt visu ķermeni. Aizvērtām acīm visu uzmanību veltīt tikai savai ieelpai un izelpai. Ja prāts aizklejo domu džungļos, vienkārši atgriezt uzmanību atpakaļ pie elpošanas. Pamazām varēs pamanīt, kā iekšēji notiek izmaiņas – domas atkāpsies, ķermenī ienāks citādākas izjūtas. Meditāciju pabeidz, vienkārši atverot acis un pievēršoties gaidāmajai dienai. Dacei šī 15-20 minūšu prakse palīdz iegūt dziļu iekšējo mieru, kā arī nomierināties pirms miega, ja pēc intensīva darba cēliena prāts atsakās norimt.

“Meditācijā mēs trenējamies būt šeit un tagad. Kad taisu kafiju, esmu iekšā tajā mirklī, nevis domās metos jau uz nākamajiem darbiem ar piecām paralēlām domām aizmugurē. Tā es cenšos darīt visos sīkumos – ēdot, pastaigājoties, liekot uz ādas losjonu pēc dušas.” Regulāri meditējot, viņa pamanījusi, ka līdzsvarotāk reaģē uz notikumiem dzīvē un vairāk novērtē to, kas viņai dots.

“Meditācija manī ienāca dabiski jau no bērnības, solīti pa solītim. Tā drīzāk bija notikumu virtene, nevis ka man to kāds iemācīja. Pirmās reizes pat neapzinājos, kas ir tas stāvoklis, kurā nonācu,” savu ceļu uz meditāciju atceras dizainere Ieva. Vēl būdama skolniece, 90. gados viņa nonāca meditatīvā stāvoklī indiešu mūzikas vakarā savā skolā. “Mēs sēdējām tajā zālē, uzaicinātais mūziķis stāstīja par ceļojumu uz Indiju, spēlēja mūziku, un vienā brīdī man likās, ka es aizmigu. Tagad es saprotu – biju nonākusi tajā īpašajā [meditatīvajā] stāvoklī.” Vēlākos gados Ievas dzīvē ienāca jogas nodarbības pie Arņa Siliņa, indiešu dejas, dažādi skolotāji. “Pati neko nemeklēju, viss vienkārši atnāca pie manis, atlika tikai piedalīties.”

Ieva meditācijas tehniku apguvusi pie vairākiem pasaules līmeņa jogas skolotājiem. “Manu meditācijas veidu raksturo stāvoklis “Es daru neko, es gribu neko, es esmu nekas” – klusumā meditējot uz šiem vārdiem, es atgriežos pie sevis, savā centrā, savā laikā un telpā.” Pateicoties treniņam, Ieva meditatīvā stāvoklī spēj nonākt bez īpašas piepūles – sēžot sapulcēs vai atrodoties nepatīkamās, satraucošās situācijās.

Ieva atzīst, ka mieru ne vienmēr izdodas saglabāt. “Bet tas jau darbs mūža garumā – treniņš notiek diendienā, sadarbojoties ar cilvēkiem un situācijām un mācoties rīkoties aizvien labāk,” viņa noteic.

IT speciālists un uzņēmējs Mārtiņš līdz meditācijai savulaik nonāca caur jogas nodarbībām. Viņa skolotāji palīdzēja apgūt meditācijas tehniku, ko sauc par “Sahaja Samadhi” jeb personīgās mantras meditāciju – jogas praktiķis no sava skolotāja saņem tieši viņam domātu mantru kā pavadoni garīgajā ceļā. Šī prakse paredz iegremdēšanos savās apziņas dzīlēs, izmantojot mantras skandēšanu. Meditācija Mārtiņam ir tikai viena no jogas praksēm, jo patiesu harmoniju iespējams panākt, tikai strādājot ar sevi kompleksi – gan fiziski, gan garīgi.

Jautāts par ieguvumiem no meditācijas, Mārtiņš saka: “Ar vārdiem būs grūti aprakstīt. Bet fiziskajā aspektā gūstu atpūtu, mieru, spēju atslēgties no ikdienas stresa. Tas ir kā nolaisties jūras dzelmē – virspusē ir viesulis, bet dziļumā miers.” Taču arī bez meditācijas viņš meklē dažādus veidus, kā atjaunot iekšējo līdzsvaru: “Tādu iekšējo mieriņu un harmoniju var spēt sajust katrā mazāk urbanizētā dabas nostūrī.”

Mūsdienās vairs nav obligāti doties uz jogas centru vai braukt uz Indiju, lai apgūtu meditācijas mākslu – iesācējiem palīdzēs arī internetā atrodamās audio meditācijas, kā arī meditācijas apguves kursi tiešsaistē. Galvenais priekšnoteikums – atrast laiku un vietu, kur pabūt vienatnē, ieņemt ērtu pozu ar taisnu muguru. Klausītājs var ļauties dažādu meistaru balss vadībai, soli pa solim atbrīvojot ķermeni un prātu, lai nonāktu arvien dziļāk iekšēja miera stāvoklī. Kad konkrētā meditācijas tehnika apgūta, cilvēks var turpināt to praktizēt patstāvīgi un paplašināt savu pieredzi arī ar citu tehniku apguvi.

Visi trīs meditācijas praktiķi atzīst, ka viņiem skolotāju sniegtās zināšanas ceļa sākumā ir bijušas būtisks atbalsta punkts. “Var jau pats savā nodabā darboties, bet man ļoti prasījās tas rāmis, kas man deva dziļāku saprašanu un izcēla ārā no neziņas tumsas,” stāsta Dace. Arī Ieva piekrīt, ka iesācējam labāk meklēt skolotājus, kuri var ievadīt meditācijas praksēs. “Nav svarīgi, kā to tehniku sauc – galvenais, lai uzrunā, patīk un palīdz saslēgties ar sevi,” saka Ieva.

Dažādas meditācijas prakses var būt vērstas uz atšķirīgiem mērķiem – uzlabot koncentrēšanos, atjaunot saikni ar savu ķermeni, ieraudzīt un pieņemt sarežģītas emocijas, paplašināt apziņu. Meditācijas labvēlīgā ietekme ir pierādīta arī zinātniski – tā uzlabo psiholoģisko labsajūtu, mazina stresu un uzlabo imunitāti. Interneta žurnāls “Healthline.com” starp meditācijas sniegtajiem mentālās un fiziskās veselības ieguvumiem piemin arī sirds un asinsvadu veselības uzlabošanos, labāku miegu, spēju labāk pārvaldīt emocijas. Regulāra meditēšana mazina agresiju, depresiju, vairo prieku un empātiju pret līdzcilvēkiem.