Kā iedot 'kurvīti' personīgajam auto? Trīs pilsētnieku pieredzes stāsti  (7)

Rīdzinieks Aleksandrs 15 gadus diendienā pārvietojās pa Rīgu savā auto, bet nu jau pusgadu viņš uz darbu bankā dodas ar sabiedrisko transportu (ST). Iespēja mainīt savus pārvietošanās paradumus Aleksandram parādījās pēc tam, kad viņa darbavieta pārcēla biroju no vienas Rīgas apkaimes uz citu. Lai arī darbs tagad atrodas daudz tālāk, pateicoties vairākiem tiešajiem "Rīgas satiksmes" maršrutiem viņš ceļā pavada mazāk laika, turklāt arī ietaupīt sanāk diezgan būtiski.

"Kādu brīdi arī uz veco biroju mēģināju braukt ar "sabiedrisko", bet bija jāpārsēžas, un tie savienojumi bija neērti – ilgi jāgaida, kad pienāks tas tramvajs, pēc tam vēl no pieturas labs gabals jāiet kājām," atzīst Aleksandrs. Tāpēc viņš devis priekšroku auto, kaut arī vakaros nācies stāvēt "korķos". "Man bija "škrobe", ka viens pats braucu un tērēju benzīnu – baigi neefektīvi! Un vēl sanāk elpot izplūdes gāzes."

Viņa trīs cilvēku ģimene ikdienā cenšas neizmantot ne taksometrus, ne koplietošanas auto, priekšroku dodot iešanai kājām vai braucienam ST. Arī dārziņu bērnam viņi izvēlējušies piecu minūšu gājiena attālumā no mājām. Viņam palaimējies dzīvot Rīgas apkaimē, kur ir pieejams plašs ST savienojumu klāsts, tāpēc par laiku, kad bērnam būs jāsāk iet skolā, viņš pārāk neuztraucas: "Ja mums maršruti uz skolu un darbu lielās līnijās saskanēs, tad lietosim "sabiedrisko".

Aleksandra ģimene atteikusies arī no kādreiz ierastajiem iknedēļas braucieniem ar auto uz lielveikalu, lai sapirktu pārtiku visai nedēļai. "Mēs pamanījām, ka tās lielās iepirkšanās īstenībā nav efektīvas, jo sapērcies vairāk, nekā vajag – pārtika bieži paliek pāri un jāmet ārā. Mēs tagad pamatā iepērkamies piemājas veikalā, mazām porcijām, tad viss izlietojas 100%. Tas ir efektīvāk, un arī naudiņas paliek vairāk. Mēs vispār cenšamies dzīvot vienkāršāk."

Sandra pirms pāris gadiem kardināli mainīja dzīvi, pārceļoties no Rīgas uz Cēsīm. Ja dzīve Rīgā bija grūti iedomājama bez sava auto, jo izvadāt bērnus uz skolu un pulciņiem ar ST bijis pārāk sarežģīti un laikietilpīgi, tad Cēsīs viss ir sasniedzams kājām. Pateicoties ātrvilcienam, Sandra arī pēc pārcelšanās turpina strādāt līdzšinējā darbavietā galvaspilsētā. Uz biroju viņa brauc divreiz nedēļā, bet pārējā laikā strādā no mājām. Viņa novērtē mazpilsētas nelielos attālumus un to, ka visi pamata pakalpojumi ir pieejami uz vietas – speciāli nekur nav jābrauc.

Dzīvojot Rīgā, Sandrai ikdienas loģistika nav bijusi iedomājama bez savas mašīnas, turklāt prasījusi rūpīgu plānošanu. No rītiem viņa ar auto vedusi bērnus uz skolu, turpat netālu atstājusi mašīnu un ceļu uz darbu turpinājusi tramvajā. Tādējādi viņa varējusi ietaupīt laiku, naudu un izvairīties no sēdēšanas sastrēgumos, kas ap pilsētas centru veidojas rīta un vakara "pīķa" stundās.

Neskatoties uz dažādām neērtībām, gan Sandra, gan Aleksandrs novērtē ST priekšrocības. "Jā, mašīnā tu esi savā "burbulī", neatkarīgs. Vari ieslēgt mūziku, neviens netraucē ar sarunām, ar smakām. Bet ar "sabiedrisko" tu iegūsti laiku, it īpaši, kad ir sastrēgumi, un tā ir lētāk," savu izvēli pamato Aleksandrs. Turklāt brauciens trolejbusā ir atpūta – nav stresa pie stūres, arī tālruni viņš šajā laikā liek mierā, lai ļautu prātam atslēgties.

Arī Sandrai brauciens vilcienā šķiet ērts: "Nav lieki jātērē laiks, degviela, nav jāuztraucas par sastrēgumiem, slideniem ceļiem un meža zvēriem. Vilcienā es varu atpūsties vai pastrādāt, ja vien datoram nav izlādējusies baterija." Šādu dzīvesveidu viņa var atļauties, jo vairs nav jārūpējas par savu pieaugušo bērnu ikdienas gaitām.

Tomēr ir situācijas, kad gan Sandrai, gan Aleksandram personīgais auto ir neaizstājams. Aleksandrs sēžas pie sava auto stūres, ja kaut kur jādodas kopā ar ģimeni vai jāmēro lielāki attālumi: "Tad 90% gadījumu mēs braucam ar mašīnu. "Sabiedriskais" ir patiešām ērts tikai tad, kad esi viens pats."

Savukārt Sandra ar auto divreiz nedēļā brauc uz deju kolektīva mēģinājumiem netālajos Priekuļos. "Es jau varētu braukt ar autobusu, bet tie parasti ir vēli vakari, un ar mašīnu ir ātrāk un ērtāk," viņa noteic. No auto Sandra negrasās atteikties arī sava hobija dēļ: "Es katru nedēļas nogali dodos pārgājienos dabā, un tās vietas, kur es vēlos nokļūt, nav sasniedzamas ar "sabiedrisko", bet tik bieži īrēt auto nav izdevīgi."

Arī pilsētplānošanas eksperts, rīdzinieks Viesturs Celmiņš ar ģimeni ikdienā kombinē dažādus pārvietošanās veidus. Kamēr viņa dzīvesbiedre ar mašīnu ved bērnu uz skolu, viņš, atkarībā no laikapstākļiem, uz darbu dodas ar ST, velosipēdu vai "paņem boltu". Visērtāk bērnam būtu uz skolu doties ar divriteni, taču, kā atzīst Viesturs: "Lai tiktu no Pārdaugavas uz centru, tur ir tādas šķēršļu joslas, ka tas ir pārdzīvojums visai ģimenei."

Viesturs tomēr cer uz velo infrastruktūras uzlabojumiem tuvāko gadu laikā, vienlaikus prognozējot arī koplietošanas transporta popularitātes pieaugumu. Tomēr šīs alternatīvas veido tikai nelielu daļu visā Rīgas infrastruktūras stāstā.

Tikmēr ST ietekmē dzīvi desmitiem tūkstošu cilvēku, tāpēc bez tā modernizācijas automašīnu skaitu pilsētā samazināt nav iespējams.

Aptaujāto pieredze liecina – lai samazinātu atkarību no personīgā auto, vajadzīgs parocīgs ST. "Uz to balstās teju visu pasaules megapoļu mobilitāte! Ņujorkā vai Londonā ST tīklu izmanto dažādas sabiedrības grupas, un tikai retais brauc ar privāto auto. Rīgā ar "sabiedrisko" pārvietojas tikai ap 30-40% iedzīvotāju, bet mērķis būtu tiekties uz 80%," saka Viesturs. Kaut arī braukt ar "sabiedrisko" noteikti ir lētāk, dažreiz lielāks svars ir pārvietošanās ātrumam un ērtumam. "Nu un, ka lētāk? Ja es nevaru prognozēt sava brauciena ilgumu, nevaru būt drošs, ka nenokavēšu, tad es labāk ietaupīšu kaut kur citur, bet braukšu ar savu auto," kā piemēru min Viesturs.

Daudz ko izšķir tieši ST reisu skaits stundas ietvaros. "Ja tu atnāc uz pieturu, bet transports tikko aizgājis un nākamais būs pēc pusstundas, tu ātri saproti, ka tev šis neder. Ja mums uz Pārdaugavu vienreiz stundā kursē pārpildīts autobuss, tad cilvēki turpinās izvēlēties auto," saka eksperts.

Situāciju varētu būtiski uzlabot ar ST joslām un plašāku tramvaja sliežu ceļu izmantošanu.

Vissarežģītāk ar privātā auto alternatīvām ir Pierīgā. "Te katram pieaugušajam ir savs auto, jo bērni jāizvadā uz skolu, arī pašiem jānokļūst darbā bieži vien dažādās Rīgas vietās. Pat ja tuvumā ir dzelzceļa stacija, maršruti un pieturas nav pieskaņoti cilvēku ikdienas gaitām. Cik daudziem ir nepieciešams nokļūst Centrālstacijā vai Čiekurkalnā?" retoriski vaicā eksperts. Viņaprāt, loģiskāk būtu ieviest vilciena maršrutus, kas savieno vienu Rīgas galu ar otru, nodrošinot iespēju šķērsot pilsētu 10–15 minūtēs un jebkurā brīdī ērti pārsēsties uz citiem transporta veidiem.

Atsevišķos maršrutos (Cēsis, Sigulda, Salaspils, Jelgava, Jūrmala) cilvēki jau šobrīd aktīvi izmanto dzelzceļa transportu, pieskaņojoties vilcienu kursēšanas grafikiem. Šāda tendence ir raksturīga daudzviet Eiropā. "Dzelzceļš ir [transporta] ķēniņš, jo to netraucē sastrēgumi, lietus vai sniegs," saka eksperts, paužot cerību, ka kādreiz arī Rīgas areālā būs mūsdienīga vilcienu satiksme. Viņš gan uzsver: "Mērķis nav izskaust privāto auto, bet padarīt ST par ilgtspējīgu alternatīvu."

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".