Digitālā dzīve bez liekā svara. Kā samazināt digitālo pēdu?

Ja 2016. gadā pasaulē bija 3,4 miljoni interneta lietotāju, tad 2021. gadā to skaits strauji audzis, sasniedzot jau 5,2 miljonus lietotāju, turklāt 93% no tiem internetu lieto, izmantojot viedtālruni. Tā liecina datu analīzes organizācijas “Domo” apkopotie dati. Ik minūti interneta lietotāji “Google” meklētājprogrammā veic 5,7 miljonus meklējumu, publicē 575 tūkstošus tvītu un 65 tūkstošus foto “Instagram” vietnē. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem 2022. gadā datu glabāšanai tika izmantoti aptuveni 70 miljoni serveru, turklāt 99% datu ir radīti pēdējo desmit gadu laikā.

Jo vairāk datu, jo vairāk arī to datu, kas aizņemt vietu digitālajos “plauktos”, bet nereti noput ar digitālo putekļu kārtu. Par digitālajiem atkritumiem varam dēvēt visus tos datus, kas ir neapstrādāti vai arī apstrādāti, bet dīkstāvē esoši. Biznesa jomā pastāv arī jēdziens “tumšie dati”, kas attiecas uz tiem datu veidiem, kas ir iegūti, bet netiek pilnvērtīgi izmantoti. Visi šie dati rada digitālās pēdas nospiedumu vidē, jo ikvienai digitālajai darbībai – sākot ar atslēgas vārda meklēšanu internetā līdz pat video straumēšanai – ir ietekme uz vidi. Tā ir izsakāma oglekļa pēdas nospiedumā – klimata pārmaiņas veicinošo siltumnīcefektu radošo gāzu izmešu apjomā.

Jo vairāk datu, jo vairāk pūļu un laika (kā arī dažkārt pat līdzekļu) jāiegulda to apsaimniekošanā. Kamēr ierīce darbojas jaudīgi, tās lietotājs, iespējams, nemaz nepamana digitālo atkritumu uzkrājumus. Kad ierīce vairs nav tik ātra, jau ir pēdējais brīdis veikt digitālo inventarizāciju, lai ierīci iztīrītu no liekā vai arī sagādātu tai papildu datu uzglabāšanas vietu. Taču pirmais solis noteikti ir atteikties no visa, kas ierīcē vairs nav vajadzīgs: sākot ar reklāmas īsziņām un beidzot ar neveiksmīgām fotogrāfijām.

Lai pieradinātu pie šāda paraduma, kaimiņi Igaunijā jau 2020. gadā aizsāka ik gadu pavasarī rīkot starptautiskā mērogā Digitālās talkas dienu (Digital Cleanup Day). Kāpēc ir vērts ieplānot sev digitālo atkritumu savākšanas dienu? Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, tā ir iespēja samazināt ietekmi uz vidi, tostarp nevēlamos klimata pārmaiņas veicinošos oglekļa izmešus, kuri kaitē planētas un līdz ar to cilvēka veselībai. Otrkārt, šāda attīrīšana no liekā ierīcē atbrīvo vietu, uzlabo tās ātrdarbību un paildzina viedierīces mūžu. Treškārt, labāk sakārtota digitālā vide atvieglo informācijas atrašanu un koplietošanu, tā taupot lietotāja laiku. Ceturtkārt, tas samazina drošības riskus, kuri saistīti ar uzglabātajiem datiem. Piektkārt, tas palielina serveru kapacitāti, iespējams, arī tā samazinot izmaksas, kas saistītas ar datu uzglabāšanu.

Saskaņā ar Pasaules interneta fenomenu ziņojumu vairāk nekā puse (53%) gada interneta patēriņa bijusi nepieciešama video saturam. Kā apieties saudzīgāk ar resursiem, ko patērē video saturs tiešsaistē? Ja video kvalitātei izvēlēsities zemāku izšķirtspēju, tas samazinās datu plūsmas apjomu internetā. Tāpat arī videosanāksmju laikā ieteicams videokameru ieslēgtā režīmā izmantot tikai tad, kad tas patiesi ir nepieciešams, piemēram, iesaistoties sarunā. Pat ja uz sanāksmi nebraucam ar auto, bet izmantojam kādu tiešsaistes sanāksmju platformu, tik un tā radām ietekmi uz vidi. Vienīgi atšķirties var tās lielums. Ja ir mūzikas faili vai videosaturs, ko esat paredzējis atskaņot vairākkārt, ieteicams video vai audio saglabāt savā viedierīcē, nevis katrreiz skatīties tiešsaistē. Bezsaistes lietošana rada mazāku ietekmi uz vidi nekā tiešsaiste.

E-pasta ietekme uz vidi ir atkarīga, pirmkārt, no tā satura un pielikumu svara, otrkārt, no attāluma, kas mērojams starp sūtītāju un saņēmēju, treškārt, no e-pasta saņēmēju skaita. Viens e-pasts vidēji emitē četrus gramus CO₂ – tas ir tikpat liels oglekļa dioksīda nospiedums kā tas, ko rada sešas minūtes ieslēgta spuldze. Digitālo nospiedumu vidē rada ne tikai e-pasta nosūtīšana, bet arī tā uzglabāšana. Turklāt, jo vairāk un lielāki faili pievienoti e-pastam un jo vairāk e-pasta saņēmēju, jo digitālā pēda aug. E-pasta “lieko svaru” palielina ne tikai emocijzīmes, bet pat grafisks un garš paraksts tajā: ieteicams pilno parakstu ar vizuāliem elementiem izmantot tikai pirmajā reizē, bet tālākā sarakstē no tā atteikties, samazinot parakstu līdz savam vārdam vai pat iniciāļiem.

Kā secināts ziņojumā “Neredzamie draudi: digitālie atkritumi un digitālais piesārņojums” (2022), ekoloģiska alternatīva saziņai ir teksta īsziņas sūtīšana, jo tās uzglabāšana ir lokāla – pašu viedierīcēs. Attiecībā uz informācijas meklēšanu internetā jāatceras princips: jo mazāk pieprasījumu, jo mazāks enerģijas patēriņš. Turklāt energoietilpīgāki ir tie informācijas meklēšanas pieprasījumi, kurus cilvēks veic balss režīmā. Vērts neslinkot un vajadzības gadījumā pašam ierakstīt to, kas jāatrod.

Pēdas vidē atstāj ne tikai mūsu digitālie paradumi, bet arī elektroierīču lietošanas ieradumi. Enerģijas “vampīrs”, kas izšķērdē elektrību, ir elektronisko ierīču gaidīšanas režīms. Pat tad, ja ierīce nav izslēgta, bet ir pievienota elektrības tīklam, tā tik un tā minimāli turpina patērēt elektrību. Piemēram, dators var patērēt no 0,5 līdz diviem vatiem enerģijas pat tad, ja ir izslēgts, bet atstāts pieslēgts tīklam kontaktligzdā.

Ikdienā darbā ar biroja ierīcēm – datoru, monitoru, printeri – ir svarīgi tās izslēgt laikā, kad nav vajadzīgas aktīvam darbam. Datoriem ir ieteicams izmantot miega režīma iespēju, kas ir saudzīgs risinājums brīžiem, kad dators nav aktīvā darbībā. Ekrānsaudzētāja vietā miega režīmu datoram uzstādi, ja ierīci neizmanto jau desmit minūtes. Lietojot portatīvo datoru, tas izmanto 15 līdz 60 vatus, bet miega režīmā – vien divus līdz piecus vatus.

Ja nākas iegādāties jaunas viedierīces, ieteicams pievērst uzmanību to energoefektivitātei, izvēloties tās, kurām ir augstāka energoefektivitātes klase. Par veiksmīgu izvēli signalizēs arī marķējums “Energy Star”, kas ir atrodams arī uz datoriem. Ja šķiet, ka viedierīces datiem atvēlētā ietilpība kļuvusi par mazu, ir vērts apsvērt datu pārcelšanu uz mākoni. Tas var aiztaupīt vajadzību iegādāties papildu aparatūru datu uzglabāšanai, īpaši uzņēmumu darbā. Jo vairāk ierīču, jo vairāk patērētās enerģijas.

Lai ikdienu tiešsaistē padarītu efektīvāku, vienlaikus samazinot paša radīto digitālo pēdu jeb ietekmi uz vidi, ieteicams izvērtēt savus paradumus. Praktiskus padomus, kā to paveikt, ir izstrādājusi Tallinas Tehnoloģiju universitāte, rosinot ne tikai ik pavasari piedalīties Digitālās talkas dienā, bet arī ieviest šādu dienu sev kalendārā ik mēnesi. Lūk, vairāki padomi, kurus var likt lietā uzreiz!

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".