Par baudu, augsni un biovīnu. Pasaules labākais vīnzinis Raimonds Tomsons

Vīna baudītāja veselībai un dabai draudzīgāka vīna ražošana ir globāla tendence, ko var labi saskatīt ne tikai vīna plauktos veikalos vai restorānu vīna kartēs, bet ko apstiprina arī vīndari dažādos vīna reģionos.

Pēc vīnziņa novērojumiem bioloģiskais vai retāk sastopamais biodinamiskais sertifikāts kļuvis teju par standartu neskaitāmiem mazajiem vīna ražotājiem. Tomēr arī lielie vīna nami un kooperatīvi aktīvi pārveido savus vīna dārzus, lai tajos strādātu ar bioloģiskām metodēm. "Domāšana vīnkopju vidū gadu no gada kļūst zaļāka, arvien lielākam skaitam izprotot, ka tikai veselīgā augsnē var izaugt veselīgas vīnogas," atzīst Tomsons.

Raimonds Tomsons ieguvis Pasaules labākā vīnziņa titulu 2023. gada konkursā, ko ik gadu organizē Starptautiskā vīnziņu asociācija A.S.I. (Association de la Sommellerie Internationale).

Latvija šajā jomā nav baltais plankums, arī šeit pēc pasaules mērogā novērtētā vīnziņa novērojumiem restorānu publika un pircēji kopumā meklē dabai un veselībai draudzīgākas alternatīvas. Alkoholu izvēlas patērēt mazāk, toties – kvalitatīvāku. Arī pasaulē izdzertā vīna daudzums plok.

Tomēr Tomsona ieskatā vīna pircēja izvēli joprojām primāri ietekmē vīna baudīšanai atvēlētais budžets. Maciņa biezuma izvirzītajiem noteikumiem seko iecienītākais vīna stils un vīnogu šķirne, kā arī ģeogrāfiskā izcelsme.

Neskatoties uz pašmāju pircējos mītošo pragmatismu, tirdzniecībā pieejams arvien plašāks biosertificētu vīnu klāsts. Pircēji arvien vairāk vērības pievērš marķējumiem uz vīna pudeles, galvenokārt meklējot bioloģiskās lauksaimniecības ekolapiņu un biodinamiskās ražošanas preču zīmi "Demeter".

"Daudz nosaka arī tas, cik izglītots ir patērētājs," uzskata Tomsons. Ja dzirdat kādu paziņojam "Man bioloģiskie vīni negaršo!" vai arī "Man garšo tikai bioloģiskie vīni!", tad, brīdina vīnzinis, visticamāk, šādu uzskatu pamatā ir vājā izpratne par to, kas slēpjas aiz vārdu salikuma "bioloģisks vīns".

"Tas vairāk attiecas uz audzēšanas veidu un ražotāja filozofiju. Nav iemesla domāt, ka bioloģiski audzētas vīnogas vienmēr dos augstākas kvalitātes vīnu. Tāpat nav pamata uzskatīt, ka audzēšanas metode būtiski maina vīna garšu. Garšas īpašības daudz lielākā mērā nosaka vīndarītavas pieredze un meistarība," stāsta vīnzinis.

Lai gan alkohols ir un paliek alkohols, vienlaikus ar bio vīnu nav tik vienkārši. "Pašsajūta pēc bioloģiskā vīna baudīšanas tomēr ir labāka un negatīvā ietekme uz veselību – mazāka, nekā dzerot vīnu, kas ražots no tādām vīnogām, kas augšanas laikā miglotas ar pesticīdiem un izmantoti citi ķīmiski preparāti, augsne nav bijusi tik tīra. Tas pats attiecas uz sulfītiem – bioloģiskā vīna ražošanā sulfītu ir mazāk, jo to nosaka īpaša regula par bioloģiskā vīna ražošanu. Bio vīna dārzos pielietotās metodes un vīna ražošanas process tiek stingri kontrolēts," skaidro vīnzinis.

Tomsons izvairās nosaukt labākos biovīna ražotājus vai zīmolus. Tāpat grūti izcelt kādu reģionu, jo tendence ir globāla un biovīns sastopams daudzviet. Tā kā Dienvideiropas zemēs klimats ir sausāks un siltāks, vīnogulāji mazāk slimo, tāpēc tur bio vīnkopība padodas vieglāk.

Piemēram, Francijā veseli reģioni, tostarp Bordo, Luāras ieleja un citi pamazām pārorientējas uz biovīna ražošanu. "Vēl vairāk – tradicionālajās vīna valstīs, un Francija ir ļoti spilgts piemērs, tiek meklētas iespējas iestrādāt normatīvajos aktos prasību, ka izmantot konkrētā reģiona nosaukumu vīnam varēs tikai tie ražotāji, kas būs bioloģiski sertificējušies.

Darbojas arī tādi vīndari, kas nesertificējas, tomēr pielieto bio metodes, uzskatot to par savu goda lietu. Šie ražotāji paļaujas, ka pircēji uzticēsies viņu pārliecībai arī bez vaktēšanas no bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūciju puses. Tomēr pircējam, kam vienas vai otras vīndarītavas vārds neko neizsaka un vīndaris nav pazīstams vaigā, biokarodziņš iepērkoties palīdz orientēties. Bioloģiskās lauksaimniecības principi ir vienoti visā Eiropas Savienībā un pat aiz tās robežām.

Vēl viens novirziens ir tā saucamie naturālie vīni – tos ne tikai audzē pēc bio metodēm, bet tie arī netiek filtrēti, dzidrināti un galaproduktam praktiski netiek pievienoti sulfīti. Arī šis ir vispasaules trends, kam seko daudz vīndaru un vīnziņu.

Pagaidām Latvijā ražojam tikai biosertificētu augļu un ogu vīnu, un viens no labākajiem piemēriem ir "Līgatnes vīna darītavas" piedāvājums, bet, atgriežoties pie vīnogām, šāda produkta Latvijas tirgū nav. Cerības gan ir – viens no lielākajiem vīna dārziem mūsu zemē – "Mazburkas" Tukuma pievārtē – ir bio sertificēts, taču galaproduktam marķējuma pagaidām nav. Protams, vīnogu ražu mūsu reģionā stipri ietekmē laikapstākļi – mitrās vasaras nogales nav vīnkopju sabiedrotās. Tomēr klimats Latvijā mainās, un šķietami – vīnogām par labu. "Bet ir otrs grāvis – vīna nozare cieš no klimata ekstrēmiem. Piemēram, pat Francijā salīdzinoši vēlu pavasarī pārsteidz salnas," klimata galējības ilustrē vīnzinis. Tāpat nozari ietekmē pārlieks sausums un karstums.

Latvijā, ja vien apmeklējat labu restorānu, varbūtība, ka glāzē tiks ieliets biovīns ir visai liela, bilst Tomsons. "Var jautāt viesmīlim vai vīnzinim un saņemt skaidrojumu par to, kā konkrētais vīna darītājs strādā. Ja runājam par kvalitatīviem vīniem, tad lielākā daļa ir bioloģiski," stāsta Tomsons.

Lai atrastu pāri biovīnam, vīnzinim nav īpaši jālauza galva. "Vienkāršs likums – jāizvēlas ēdiens un vīns, kas patīk un sniedz baudu. Tas ir galvenais princips. Pārējais ir detaļas," padomu sniedz Raimonds Tomsons.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".