Ceļasoma bez nelikumīgiem dabas suvenīriem

Jo tālāk ceļojam, jo eksotiskāku pieredzi gūstam. Lai arī zaļākais suvenīrs, ko pārvest mājup no ceļojuma, ir pašu iespaidi, nereti tomēr ir vēlme iegūt arī taustāmus "atmiņu nesējus" no ceļojuma galamērķa. Savulaik vēsturiski tā radušies gan zooloģiskie dārzi, gan dabas muzeji, kad tālu zemju apceļotāji tiecās svešzemju sugu augus un dzīvniekus pārvest mājās. Taču nebūt ne visas no dabas nākušās lietas, ko ir iespējams iegādāties no vietējiem tirgoņiem vai ieraudzīt dabā, šodien ir atļautas līdzņemšanai uz mājām. Pirms doties uz lidostu, jāpārliecinās, vai iznīkstošo koraļļu rifu gabaliņš ir vai tomēr nav liekams kabatā un vai čūskādas somiņa nepaliks muitas punktā, atgriežoties mājās.

Apvienoto Nāciju organizācijas ziņojums par dabas daudzveidības stāvokli pasaulē (2020) liecina, ka savvaļas dzīvnieku populācijas kopš 1970. gada ir samazinājušās par divām trešdaļām un samazināšanās turpinājusies arī pēdējā desmitgadē. Dramatisko savvaļas dzīvnieku – zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju – populāciju kritumu par 69% kopš 1970. gada uzrāda arī nesenais Pasaules Dabas fonda Dzīvās planētas ziņojums (2022). Turklāt, ja Eiropā liela daļa bioloģiskās daudzveidības bija noplicināta jau pirms 1970. gada, citos reģionos cilvēku ietekme ir notikusi salīdzinoši nesen, tāpēc tajos šajā laika posmā vērojamas straujākas bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tendences. Kā liecina 2022. gada CITES ziņojums, kopumā divi lielākie eksporta un importa reģioni ir tieši Āzija un Eiropa. Neglaimojošu ainu atklāj arī Eiropas Vides aģentūras ziņojums par dabas stāvokli Eiropā (2020): vairāk nekā 60% sugu stāvoklis raksturojams kā vājš vai slikts, turklāt trešdaļas sugu stāvoklis vēl aizvien turpina pasliktināties.

Apzinoties dramatisko dabas daudzveidības apdraudētību un vienlaikus arī cilvēka kāri pēc eksotiskām sugām, jau pirms pusgadsimta – 1973. gada 3. martā – rūpēs par apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām tika radīta Vašingtonas konvencija, ko pazīst arī ar saīsinājumu CITES (The Convention in International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora). Pašreiz CITES ir pasaulē otrs dalībvalstu skaita ziņā plašākais starptautiskais līgums dabas aizsardzībā, kam ir pievienojušās 184 pasaules valstis, tostarp kopš 1997. gada arī Latvija. Latvijas kā CITES dalībvalsts uzdevums ir novērst nelegāli savvaļā iegūtu sugu īpatņu izmantošanu, izskaužot apdraudēto sugu augu un dzīvnieku ievešanu no citām valstīm un to ieguvi Latvijā. CITES uzraudzības institūcija Latvijā ir Dabas aizsardzības pārvalde, bet konvencijas nosacījumu ievērošanai uz Latvijas ārējās robežas seko līdzi VID Muitas pārvalde. Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir viena no trim Vašingtonas konvencijas zinātniskajām institūcijām Latvijā, un muzejā ir izveidota ekspozīcija "Nepērc viņu dzīvības (Vašingtonas konvencija)".

Kā liecina VID Muitas pārvaldes dati, pēdējos piecos gados pirms pandēmijas Latvijā, lidostā "Rīga", tika konfiscētas gandrīz 2250 vienības aizliegto priekšmetu. To vidū visbiežāk bija dažādi kosmētiskie līdzekļi, kuru sastāvā ir kaviāra vai medicīnisko dēļu ekstrakts vai lāču tauki. Konfiscēto priekšmetu vidū bija arī vairāk nekā 160 koraļļu koloniju fragmenti, alkohola pudeles ar apdraudētu sugu čūskām, lāčādas, galvaskauss un priekšķepas, rokas pulksteņu siksniņas no krokodila ādas, rožkoka izstrādājumi, valzirga ilkņi, čūskādas izstrādājumi, turklāt pat dzīvi Vidusāzijas bruņurupuči un dzīvas medicīniskās dēles.

CITES apdraudēto sugu sarakstā ir iekļautas ziloņu, tīģeru, plēsīgo putnu, kaktusu un orhideju, gandrīz visas bruņurupuču, daudzas čūsku, gliemežu, jūras zīdītāju un daudzas citas sugas. Ja tomēr ievedīsi aizliegtus dabas suvenīrus vai suvenīrus bez atbilstošām atļaujām, nāksies saskarties ar nepatīkamu pieredzi. Pirmkārt, var sekot brangs naudas sods par likumpārkāpumu, un, otrkārt, konkrētais suvenīrs, visticamāk, tiks konfiscēts un turpmāk izmantots izglītojošos nolūkos vai arī iznīcināts.

To, ka iekārotais dabas izcelsmes suvenīrs no kāda savvaļas suga dzīvnieka vai auga ir droša izvēle vešanai mājup, apliecinās CITES atļauja – tas ir garants sirdsmieram, ka suvenīrs ir iegūts likumīgi un ilgtspējīgi. CITES noteikumi pasaulē pašreiz attiecas uz aptuveni 34 300 augu un 6500 dzīvnieku sugu, savukārt to pieņemšanas datums – 3. marts – vienlaikus ir Pasaules savvaļas sugu diena. Turklāt jāpiesargās ievest ne tikai dzīvus dzīvniekus un augus, bet arī no tiem gatavotus izstrādājumus, kuru vidū var būt pārtikas produkti, ādas darinājumi, medību trofejas, medicīnas produkti, kosmētikas produkti, mūzikas instrumenti.

Pašreiz pasaulē CITES regulē tirdzniecību ar vairāk nekā 40 800 sugu augiem un dzīvniekiem, kas ir sagrupēti trīs šīs konvencijas pielikumos atkarībā no konkrētās sugas situācijas dabā. Pirmais pielikums attiecas uz sugām, kuras ir aizliegtas starptautiskajā tirdzniecībā, izņemot ļoti īpašus izņēmuma gadījumus. Šajā sadaļā iekļauti, šķiet, vien 3% no visām uzraudzībā esošajām sugām, taču kopumā tās ir ap 700 dzīvnieku sugām un ap 400 augu sugām, kam draud iznīkšana, bet tirdzniecība to var vēl vairāk ietekmēt. Šajā sarakstā atrodami lielie primāti, lielā panda, Indijas zilonis un citi ziloņi, savvaļas kaķi – gepards, sniega leopards, jaguārs, tīģeris –, plēsīgie putni, papagaiļi, visi ūdens bruņrupuči, daudzas krokodilu sugas, sauszemes bruņrupuči un čūskas, kā arī daļa kaktusu un orhideju.

Otrajā CITES pielikumā uzskaitīti ap 96% konvencijas sugu, tostarp lāči, visi primāti, visi savvaļas kaķi, dažādi papagaiļi, krokodili, kaktusi un orhidejas, kas nav atrodami pirmajā sarakstā. Tās ir sugas, kurām ne vienmēr draud izmiršana, bet kuru tirdzniecība ir jākontrolē, lai izvairītos no to pārmērīgas izmantošanas un apdraudējuma to izdzīvošanai nākotnē.

Ja ir vēlme vai nepieciešamība pēc kāda no sugu pārstāvjiem, ir jāsaņem CITES atļauja, norādot izvešanas valsti un ievešanas valsti. Piemēram, ir sugas, kuras nav īpaši aizsargājamas, taču starptautiskie tirgoņi šādus augus vai dzīvniekus audzē vai pavairo arī nebrīvē, lai iegūtu izejvielas konkrētam suvenīram. Piemēram, tā mēdz rīkoties ar krokodiliem un čūskām.

Trešais pielikums ar 1% sugu attiecas uz tām sugām, kuras jau ir aizsargātas konkrētā valstī nacionālā līmenī. No Latvijas savvaļas sugu klāsta CITES pielikumos sastopams brūnais lācis, vilks, ūdrs, lūsis, kā arī ērgļu, klijānu, liju un pūču sugas.

No augu sugām Latvijas sarakstā atrodamas visas orhideju dzimtas sugas, tai skaitā dzegužkurpīšu, dzegužpirkstīšu, naktsvijoļu sugas, no kurām kā visvairāk apdraudētā ir norādīta dzeltenā dzegužkurpīte.

Atskatoties uz laika posmu no 2011. līdz 2020. gadam, pasaulē tiešajā tirdzniecībā reģistrēti ap trīsarpus miljoniem CITES sūtījumu, kas pārstāvēja ap 12 000 CITES pielikumos minēto sugu jeb mazliet vairāk nekā trešdaļu no tām. No visiem reģistrētajiem sugu īpatņu tirdzniecības gadījumiem no tiem savvaļā iegūti bijuši 18%.

Ziņojumā arī secināts, ka desmit gadu laikā ir samazinājusies savvaļas izcelsmes augu tirdzniecība, jo lielākā daļa tirdzniecībā esošo augu ir jau mākslīgi pavairoti, saudzējot savvaļas sugas biedrus. Taču to nevarētu teikt par dzīvniekiem: lai arī pieaug nebrīvē audzēto dzīvnieku skaits, vēl aizvien ievērojama tirdzniecības daļa noris tieši ar savvaļā iegūtiem dzīvniekiem.

"Lai Latvijā ievestu no CITES pielikumos iekļauto sugu dzīvniekiem vai augiem izgatavotus priekšmetus, preces iegādes valstī ir jāsaņem CITES uzraudzības iestādes izsniegta eksporta atļauja, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegta importa atļauja vai muitas kontroles punktā jānoformē paziņojums par importu. Šķērsojot robežu, dokumenti kopā ar priekšmetu jāuzrāda muitas amatpersonai," uzsver VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļas Ierobežojumu un aizliegumu uzraudzības nodaļas vadītāja Dace Brimerberga.

Svarīgi ir atcerēties, ka Vašingtonas konvencija neaizliedz tirdzniecību ar savvaļas sugu augiem un dzīvniekiem, bet gan to regulē. Daudzu sugu, kas iekļautas konvencijā, augus un dzīvniekus drīkst izvest un ievest, bet ir jāsaņem atbilstošas atļaujas. Regulējot tirdzniecību ar dažādu sugu savvaļas augiem un dzīvniekiem un no tiem darinātiem izstrādājumiem, Latvijā šādas atļaujas un sertifikātus izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir atbildīga par CITES īstenošanu Latvijā.

Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka daudzu sugu savvaļas dzīvniekus un augus izmanto komerciāli lielos apjomos, bet vienlaikus ar to dzīvotņu iznīcināšanu tas rada apdraudējumu sugu izdzīvošanai vai pat veicina to izmiršanu. CITES jeb Vašingtonas konvencija iestājas par to, lai konkrēto sugu īpatņu izmantošana ir ne tikai likumīga, bet, raugoties nākotnē, arī ilgtspējīga.

Atceries, ka CITES nosacījumi attiecas ne tikai uz dzīviem augiem un dzīvniekiem, bet arī uz nedzīviem īpatņiem un izstrādājumiem, kas izgatavoti no tiem!

Pārbaudi auga vai dzīvnieka sugas statusu šeit! Ja esi nolūkojis no dabas nākušu augu vai dzīvnieku izcelsmes suvenīru, pirms tā iegādes pārliecinies par konkrētās sugas aizsardzības statusu CITES sarakstā Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē latviešu valodā https://www.daba.gov.lv/lv/cites-sugas vai starptautiskajā vietnē angļu valodā https://speciesplus.net.

Pirms pērc, pārliecinies, vai nepieciešama atļauja! Ja gribi būt pārliecināts par suvenīra likumīgumu, ieteicams eksotiskos suvenīrus iegādāties legālās tirdzniecības vietās, kuras nodrošina arī nepieciešamo CITES sertifikātu un atļauju. Ja pērc čūskādas izstrādājumu, pārliecinies, vai tas nav darināts no čūskas, kas iekļauta Vašingtonas konvencijā.

Pērc suvenīru atbildīgi! Mazās bodītēs iekārotais suvenīrs var būt lētāks, taču nevēlamāks. Pirmkārt, tas patiesi var būt iegūts savvaļā, apdraudot konkrēto sugu, nevis mākslīgi audzēts. Otrkārt, šāda tirdzniecības vieta var nenodrošināt nepieciešamo atļauju no dabas nākuša suvenīra izvešanai no konkrētās valsts.

Sargies iegādāties eksotisku sugu augus sludinājumu portālos! Par likumpārkāpēju var kļūt arī, iegādājoties svešzemju sugu īpatņus ar sludinājumu starpniecību. Pirms veic šādu pirkumu, sazinies ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai pārliecinātos, kādi dokumenti pārdevējam jāuzrāda un vai šāds pirkums būs likumīgs.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".