Remontēt nedrīkst izmest. Kā kļūt par gudru patērētāju?

Kā savā komentārā raksta kāda "The New York Times" lasītāja: "Atšķirībā no telefona, TV un datora, kuri jāmaina ik pēc 2-4 gadiem, mans retro "Electrolux" putekļusūcējs, ko es nopirku lietotu pirms 40 gadiem, kalpo joprojām. Ik pēc 10 gadiem es to aiznesu pielabot uz vietējo remontdarbnīcu. Tas ir taisīts no metāla, dara savu darbu, joprojām varu tam nopirkt putekļu maisiņus, un es to noteikti nemainīšu pret jaunu!"

Latvijā vēl pirms 10-15 gadiem lietu labošana bija ierasta lieta, jo kaut ko salabot prata teju katrs sevi cienošs pieaugušais. Manu vecāku paaudzei skolā mācīja labot gludekli, šūt un labot apģērbu, izgatavot vienkāršas mēbeles. Daudzi vīrieši neatkarīgi no profesijas prata izjaukt un salikt atpakaļ savus "žigulīšus" un "zapiņus". Mūsdienās mēs ne tikai vairs nevīžojam piešūt iztrūkušu pogu, bet pat negribam krāmēties ar mantu nešanu uz remontu, jo ātrāk (un, būsim godīgi – arī patīkamāk) ir nopirkt vietā jaunu.

Liela daļa atbildības jāuzņemas ne tikai mums, negausīgajiem patērētājiem, bet arī pašiem ražotājiem, kuru izveidotais biznesa modelis motivē pirkt arvien jaunas mantas, nevis remontēt esošās. Taču pieaugošā dzīves dārdzība un izpratnes pieaugums par patēriņa ietekmi uz vidi mudina cilvēkus atkal celt gaismā senās prasmes.

Interneta platformā "YouTube" un dažādos sociālajos tīklos var atrast tūkstošiem video pamācību, kā salāpīt izirušu džemperi, salabot tualetes podu vai pašrocīgi nomainīt datoram ekrānu. Pat "CNN" publicējis padomus apģērbu labošanā, lai mainītu cilvēku ieradumu izmest apģērbu, pat ja tam tikai izirusi vīle. Pētījumi liecina, ka pat tādās pārticīgās valstīs kā Apvienotā Karaliste pēdējo gadu laikā pieaugusi interese par lietu labošanu. Sākam apjaust, ka ar mūsu patēriņa ieradumiem kaut kas nav kārtībā.

Būsim godīgi – ne visas mantas ķersimies remontēt paši, ja trūkst vajadzīgo zināšanu. Tomēr svarīgāka par tehniskām iemaņām bieži vien ir tieši spēja pārslēgties no patērētāja domāšanas uz vēlmi vismaz mēģināt labot pašiem. Lai iedrošinātu cilvēkus pašiem ķerties pie apģērbu, velosipēdu, sadzīves tehnikas un citu elektropreču remonta, pasaulē popularitāti strauji iekaro t.s. "repair cafes" jeb mantu labotavas, kur meistaru pavadībā iemācīties pašiem salabot salūzušās mantas. Šādas regulāras sanākšanas kopš 2015. gada notiek arī Rīgā, ko rīko biedrība "repaircafe.lv".

Viens no tās entuziastiem un meistariem Dagnis Zviedris saka: "Mēs pirkšanas brīdī nedomājam, vai lieta būs labojama, pavelkamies uz mirkļa pirkumiem. Latvijā populāri ir pirkt lētas lietas, kuras nav paredzēts labot. Ja jums veikalā garantijas laikā salūzušo preci uzreiz apmaina pret jaunu, tas ir viens no indikatoriem, ka esat nopircis dabai nedraudzīgu lietu." Jaunais vīrietis ikdienā strādā par sistēmu administratoru un remontē elektrotehniku, bet darbošanos "Repaircafe" viņš smejoties sauc par savu reliģiju. Viņš ir pārliecinājies – tas, ka lietai ir 10 vai vairāk gadu, nenozīmē, ka tā ir sliktāka par jaunu. "Ir printeri, kuriem ir 20-25 gadi un tie joprojām strādā. Tie izveidoti tik superīgi, ka visas detaļas var nomainīt – tie būtībā ir nemirstīgi."

Lai iedrošinātu cilvēkus kļūt par atbildīgiem patērētājiem, Dagnis piedāvā dažus padomus gudram patēriņam. Viņaprāt, videi visdraudzīgākās ir tās lietas, kuras var atkārtoti remontēt un lietot ilgstoši, līdz tās pilnībā nolietojas vai vairs nevar dabūt rezerves daļas. Pērkot jaunu elektropreci, par tās ietekmi uz vidi nevar spriest tikai pēc energoefektivitātes marķējuma. "Reizēm iekārtas ar A+++ zīmīti tiek ražotas tā, ka tās nevar normāli atvērt, lai saremontētu, jo labākai siltumnoturībai tiek izmantota līme. Dažās jaunākās paaudzes veļasmašīnās trumulis ir sametināts, gultņi iekausēti, tāpēc tos nevar nomainīt, jāmaina viss trumulis. No ilgtspējas viedokļa tad jau labāk pirkt energoneefektīvāku veļasmašīnu, kas būs vienkāršāka, bet kalpos ilgāk," saka meistars.

Tāpēc Dagnis iesaka pirms nopietnākiem pirkumiem ievākt internetā visu pieejamo informāciju par noskatītās preces remontējamību un rezerves daļu pieejamību. Viņš uzteic ražotāju "Makita", kas saviem instrumentiem norāda pat uzbūves blokshēmas. Arī kustībai "Repaircafe" ir sava starptautiskā datubāze, kurā tiek fiksēta informācija par visām tās meistaru remontētajām precēm.

Saremontēt salūzušu gludekli vai salabot šujmašīnu var izrādīties vienkāršāk nekā mums šķiet. "Jāsaprot, kā iekārta strādā, vajag elementārus instrumentus un izpratni par drošības noteikumiem, tad viss izdodas. Esmu redzējis to prieku bērna acīs, kad izdevies pašam salabot austiņas," pieredzē dalās Dagnis.

Katra mēneša pirmajā svētdienā "Repaircafe" pasākumi Rīgā, kvartālā "Lastādija" saved kopā zinošus meistarus ar salūzušu lietu īpašniekiem, lai palīdzētu ar padomu vai remontu. Te iespējams bez maksas savā īpašumā iegūt arī atkritumu apsaimniekotāja "Eco Baltia vide" šķirošanas punktos atlasītas bojātas iekārtas, ko pašiem pamēģināt salabot.

Ja tomēr saprotat, ka pašu spēkiem galā netiksiet vai vienkārši negribas krāmēties ar labošanu, ir vērts meklēt zinošus un ieinteresētus meistarus. Dagnis uzskata, ka Latvijā vēl ir pietiekoši daudz labu speciālistu, taču cilvēkiem ir jābūt gataviem, ka remonts mūsdienās vairs nemaksā grašus. "Tai jākļūst par apzinātu izvēli – remontēt nevis tāpēc, lai būtu "pa lēto", bet tāpēc, ka tas ir atbildīgi pret vidi un šīs planētas resursiem. Vislētāk vienmēr būs regulāri veikt ierīces apkopi pēc ražotāja norādēm, ieeļļot, nomainīt kādu nodilušu detaļu un problēmu novērst sākuma stadijā, jo laikus nenovērsts defekts pēc domino efekta var sabojāt citas detaļas."

Lai mainītu izpratni pret lietu vērtību un mudinātu cilvēkus biežāk remontēt, nevis izmest, patērētāju organizācijas Eiropā mēģina panākt attiecīgas izmaiņas likumdošanā – piemēram, atcelt PVN remonta pakalpojumiem. Jau šobrīd Austrijā un Vācijā valdības iedzīvotājiem piedāvā vaučerus dažādiem remonta pakalpojumiem, bet Francijas veikali jaunām elektroprecēm norāda to remontēšanas indeksu, kas precīzāk ataino to ilgtspēju. Pateicoties iniciatīvai "Right to Repair" (tiesības remontēt), Eiropā un ASV ražotājiem tagad ir pienākums nodrošināt rezerves daļu plašāku pieejamību atsevišķām sadzīves tehnikas ierīču grupām un citos veidos veicināt lietu remontēšanu. Ir cerība, ka šīs tendences ne tikai palīdzēs globāli mazināt atkritumu apjomus, bet arī veicinās vietējo kopienu ekonomisko attīstību.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".