Mums vajag arī parastos putnus. Skaidro dabas pētnieks

Katru gadu Latvijas Ornitoloģijas biedrība īsteno ligzdojošo putnu monitoringa programmu. Jaunākie dati nav iepriecinoši – ilgtermiņā, salīdzinot ar 2005. gadu, samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Tas attiecas gan uz lauku, gan mežu putniem. Īpaši strauji samazinās mežirbju un griežu skaits. No plēsīgajiem putniem visstraujākais populācijas samazinājums kopš 2005. gada ir ķīķim. Samazinās arī peļu klijānu, vistu vanagu, ausaino pūču, apodziņu un bikšaino apogu skaits. Tiesa, ir arī pozitīvās tendences – Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, kopumā pieaug to plēsīgo putnu populācijas, kas barojas ūdeņos.

Uzskaitīts ir, bet kas tālāk? "Pēdējos 18 gadus šis konkrētais ligzdojošo putnu monitorings ir iekļauts valsts bioloģiskās daudzveidības programmā, un tas paredz gan kaut kādu finansējumu, gan arī to, ka ik gadu dati tiek analizēti un valsts saņem informāciju. Katru gadu es atskaitē rakstu visas tās lietas, kas ir svarīgas, kas būtu jāņem vērā, kas būtu jādara, vēršu uzmanību uz konkrētām sugām un tamlīdzīgi," saka ligzdojošo putnu uzskaišu zinātniskais vadītājs Dr. biol. Ainārs Auniņš. Tā ka rezultāti vismaz ornitologu atvilktnēs neiegulst. Kas un kā notiek vai nenotiek tālāk – tas jau ir atbildīgo institūciju ziņā.

Kāpēc putnu populācijas sarūk? Tam būtu vajadzīgi specifiski, dziļāki pētījumi, uz ko arī aicina zinātnieki. Bez pētījumiem tās ir vien tukšas spekulācijas. Nezinot iemeslus, ir maz iespēju pieņemt lēmumus un veikt kaut kādas darbības.

"Tas ir līdzīgi kā ar veselības lietām: mēs mērām temperatūru, konstatējam, ka kaut kas nav kārtībā, bet iemeslus noskaidrot ejam pie daktera, veicam konkrētus izmeklējumus. Tieši tāpat ir ar monitoringu – saprotam, kā dažādām sugām klājas, kas iet uz augšu, kas uz leju, bet kāpēc tās izmaiņas notiek – tas prasa specifiskus un daudz fokusētākus pētījumus," skaidro pētnieks, kurš bieži vien savās rekomendācijās iesaka tādus veikt, lai saprastu skaita samazināšanās iemeslus, limitējošos faktorus un tā tālāk.

Novērojumi liecina, ka samazinās arī to putnu skaits, kas ligzdo maz skartos mežu masīvos. Mežu tēma pēdējā laikā ir diezgan sensibla un strīdīga – institūcijas apgalvo, ka ar mežiem viss ir kārtībā un mežu esot vairāk nekā pirms 100 gadiem, savukārt tauta nepiekrīt, dusmojas un tīmeklī liek bildes ar drūmām kailcirtēm.

Ornitologs drīzāk ir otro pusē: "Es teiktu tā: sabiedrību apmānīt īsti nevar, sabiedrība savām acīm redz, kas notiek. Protams, mežsaimnieki mēdz atsaukties uz kaut kādiem oficiālajiem skaitļiem, skaitļi tiek salīdzināti ar tiem, kas bijuši pirms 100 gadiem, un tad tiešām objektīvi mūsdienās mežu ir vairāk, bet tām izmaiņām ir pilnīgi citi iemesli. Toreiz bija vairāk zemnieku, vairāk lauksaimniecības zemes, taču pēc tam sekoja karš, izsūtīšanas. Un mēs esam tādos platuma grādos, kur jebkurā vietiņā, ko atstāj mierā vairākus gadu desmitus, agri vai vēlu būs mežs. Un tāpēc būtībā nav jēgas skatīties, kas ir bijis pirms 100 gadiem, bet ir vērts skatīties, kas notiek mūsdienās, un mūsdienās tiešām tas, ko mēs katrs, aizejot dabā, sauktu par mežu, samazinās. Oficiālajā statistikā tas, ko dēvē par mežu, nesamazinās tā vienkāršā iemesla dēļ, ka visi šie izcirtumi un jaunaudzes statistiski joprojām turpina būt mežs. Oficiāli, piemēram, var būt "ļoti jauns mežs", nulle gadu... Arī Eiropa ir ļoti dažāda, un tas, ko kur sauc par mežu, stipri atšķiras. Piemēram, Spānijā vienā no konferencēm mums bija speciāla ekskursija uz ozolu mežu, tur būšot pupuķi un kas tur vēl. Mēs brīnāmies – mežs un pupuķis? Tas tā kā neiet kopā. Bet īstenībā tur bija ozoli izklaidus teritorijā, mēs to varbūt sauktu par parkveida pļavu vai kā tamlīdzīgi, bet noteikti ne par mežu! Savukārt tas, kas ir lielākoties pie mums, tāds boreāls mežs, atkal ir krietni kas citāds nekā lapkoku dominētie meži, kas ir kaut kur Centrāleiropā. Mežs ir ļoti dažāds, un arī putni, kas tur dzīvo, ir ļoti atšķirīgi. Bet katrā ziņā, ko mēs Latvijā gribam saglabāt, ir tādi meži, kādi mums vienmēr ir bijuši un kā mēs to izprotam."

Ainārs Auniņš gan nevēlas likt uzsvaru uz vārdiem "neskartie meži", bilstot, ka pilnīgi labi ir arī tad, ja ir normāla vecuma mežs. Patiesībā tieši visvecāko mežu grupa īpaši nesamazinās, jo palielas šo mežu platības atrodas aizsargājamās teritorijās un nav pakļautas mežizstrādei. Un arī ne visām putnu sugām vajag tieši senmežu. Tāds patīk, piemēram, bikšainajam apogam, tomēr tā jau ir cita tēma, ligzdojošo putnu monitorings primāri vērsts uz "parastajām" sugām, daļēji arī vidēji retām sugām, nevis izteiktiem retumiem. Reto sugu uzskaitē ir pavisam cita pieeja, jo ar nejaušiem maršrutiem pa visu Latviju ir visai maza varbūtība savākt pietiekamu datu apjomu.

"Tieši parastie putni ir tie, kas nodrošina tā saucamos ekosistēmas pakalpojumus. Lai būtu pakalpojums, tam jābūt pietiekami masveidīgam. Piemēram, ja runājam par kaitēkļu kontroli un tamlīdzīgi, dažas retās sugas neko daudz nemainīs. Tās ir ļoti vērtīgas citos aspektos, bet tieši šos ekosistēmu pakalpojumus sniedz parastie putni. Protams, dabiskās svārstības populācijās ir tikai normālas, tā tam jābūt, bet, ja šo parasto putnu skaits sāk dramatiski kristies, tas rāda, ka ir lielas ziepes un var būt ļoti bēdīgas sekas, ķēdes reakcija," norāda zinātnieks, kā piemēru atkal minot mežu – to nevar kopt kā burkānu lauku, sēt, ravēt un vākt ražu, jo tā tiek izjaukta ekosistēma. Šādas teritorijas daudz vairāk pakļautas, piemēram, kaitēkļiem, kuri var masveidā savairoties, jo vairs nav pietiekamā daudzumā putnu, kas tos iznīcinātu.

Jāpiebilst, ka, tāpat kā pārliecīgs populāciju samazinājums, arī pārmērīgs pieaugums var būt nevēlams: "Šie pieaugumi rada apdraudējumu citām sugām, un tas nav tas, kas būtu vajadzīgs. Vides bioloģiskā ietilpība ir tāda, kāda ir, mēs nevaram bezgalīgi audzēt dažādu sugu populācijas, un tad, ja viena sāk izteikti pieaugt, noteikti tas būs uz kādas citas rēķina. Mērķis tomēr ir stabilas populācijas."

Ornitologs atzīst, ka arī sabiedrība kļūst labāk izglītota dabas jautājumos: "Īpaši šajā ziņā priecē jaunā paaudze. Viņus vairāk interesē pasaule, kurā pašiem būs jādzīvo. Es redzu, ka ir arvien vairāk jaunu cilvēku, kas interesējas par putniem, iet dabā, māk sugas atšķirt, un tas, protams, ir ļoti, ļoti pozitīvi. Mūsdienās gan ir arī vairāk iespēju daudz ko uzzināt. Kopumā es varētu teikt, ka Latvija lēnām, bet virzās uz tādu normālu Rietumeiropas sabiedrību, kur interese par dabu ir ļoti izplatīta."

Kā piemēru pētnieks min Lielbritāniju, kur putnu vērotāju kustība ir ārkārtīgi attīstīta, turklāt gandrīz divi procenti no visa iedzīvotāju skaita ir Karaliskās putnu aizsardzības biedrības biedri. Ar 1,1 miljonu biedru (pēc 2022. gada datiem) šī biedrība ir lielākā šāda veida organizācija pasaulē. Latvijā procentuāli līdzvērtīgs skaits būtu vairāk nekā 20 000 biedru... Tomēr putnu vērošana arī pie mums kļūst arvien populārāka, un, arī pateicoties tam, pētnieki iegūst vērtīgus datus. Nu jau ļoti daudziem zināms arī portāls dabasdati.lv, kur ikvienam iespējams ziņot par novērotu augu, dzīvnieku vai citu organismu. Šo dabas novērojumu portālu 2008. gadā izveidoja divas nevalstiskas dabas aizsardzības organizācijas – Latvijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Ainārs Auniņš smejoties atminas senāku novērojumu pierakstu veidu: "Atceros, 90. gados ornitoloģijas biedrībā bija tāda liela mape, kurā lika dažādus pierakstus, ja kāds piezvanīja un pateica, ko interesantu novērojis. Varat iedomāties, cik nepārskatāmi bija to visu lietot pēc tam! Tieši tāpēc arī vēlāk, kad bija tāda iespēja, radās doma par portālu, kas balstītos uz Latvijas karti, un dati krātos digitālā veidā. Tas ir atklāts resurss, datus var apskatīties ikviens, jo, protams, tie dati, kas tiek sniegti, nepieder kādai organizācijai, bet gan pašiem novērotājiem. Ja sākumā šo vietni zināja aktīvie putnu vērotāji un citi dabas draugi, nu jau jāsaka, ka pēdējos gados par to zina patiešām daudz plašāka sabiedrības daļa, kas ļoti priecē."

Pētnieki atgādina – būtiska nav tikai retumu apzināšana, arī regulāri novērojumi par it kā ikdienišķām augu, dzīvnieku, sēņu sugām ir svarīgi un ļauj izprast kopainu. Ainārs Auniņš uzsver, ka sabiedrības līdzdalība vienmēr ir vēlama un atbalstāma un ir daudz dažādu programmu un aktivitāšu, kur tas labi tiek likts lietā.

Arī ligzdojošo putnu monitorings iespējams, pateicoties daudzajiem brīvprātīgajiem. "Parasto" putnu uzskaiti veic "parasti" cilvēki – tā puspajokam var teikt. Šis ir tipisks sabiedriskais monitorings, kurā uzskaiti veic apmācīti brīvprātīgie novērotāji, viņi par to nekādu algu nesaņem. Par brīvprātīgo putnu monitorēšanai var pieteikties ikviens, tiesa, ir daži priekšnoteikumi – labi jāpazīst putni gan pēc izskata, gan balss, jābūt pietiekami disciplinētam, lai pieturētos pie noteiktajiem maršrutiem un veiktu tikai uzskaiti, nevis aizrautos ar ligzdu meklēšanu, putnu fotografēšanu un līdzīgām blakus nodarbēm. Jāievēro arī uzskaišu metodika.

Bet ko mēs katrs varam darīt, lai palīdzētu spārnotajiem draugiem? Pētnieks uzsver – vislabākā taktika ir nedarīt neko, neiejaukties dabas procesos: "Ja ir kāda ekosistēma, piemēram, mežs, lai arī turpina būt, nevajag mēģināt kaut ko tur kārtot pēc sava prāta. Un arī meža apsaimniekošanu var veikt dabai draudzīgi, tā, lai pats mežs tur nepazūd, nav jau visam jābalstās uz kailcirtēm. Var laiku pa laikam kādus kokus nozāģēt, bet tā, lai neveidojas kaut kas, kas vizuāli atgādina tīrumu! Tas, ko es cilvēkiem varu ieteikt, – ņemt vērā dabu un rēķināties ar to. Pieiet ar prātu. Mēdz arī būt, ka cilvēki jautā – ko man darīt, lai tā suga tur paliktu? Nedarīt neko! Labākais ir atstāt visu, kā ir, jo tā suga tur ir tieši tāpēc, ka tai tur ir labi. Nevajag censties mākslīgi kaut ko uzlabot pēc cilvēku priekšstatiem par to, kas ir ērti un forši."

Ja redzat ko neparastu (vai parastu), par visiem novērojumiem var ziņot portālā dabasdati.lv, bet, ja ir kādi konkrēti jautājumi, kur nepieciešama speciālista palīdzība, var droši vērsties Latvijas Ornitoloģijas biedrībā.

Arī interesenti, kas vēlas uzlabot savas zināšanas par putniem un, iespējams, pievienoties putnu uzskaišu veicējiem, aicināti rakstīt uz e-pastu: putni@lob.lv.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".