Pirms pāris gadiem Latviju aplidoja ziņa, ka Baznīcas un Stabu ielas stūra patrepē mītošais "Gimlet Nordic" iekļuvis pasaules labāko bāru "Top 500". Ar ko tas īpašs?
Zaļa ērkšķoga citrona vietā
Ar savu atšķirīgo pieeju. Šī ārēji pieticīgā, bet visnotaļ interesantā kokteiļu bāra virsuzdevums esot ļaut ar dzērienu palīdzību tuvāk iepazīt Latvijas īstās garšas. Tās, ko nepiedāvā lielveikali. Te viesu glāzēs neatrast rūpnieciskos kokteiļu sīrupus un citas dzērienu sagataves. Un pat ne ierastās citrona vai laima šķēles.
Toties, tā kā šeit cieņā ir neparasti bezalkoholiskie kokteiļi, lielos kastroļos gatavojas ceriņu un zemeņu kombuča un var nobaudīt kokteili ar zaļajiem zirnīšiem vai nātru dzērienu. Par šīs vietas filozofiju signalizē dzērienu kartē iespraustie priežu zariņi. Un tas nav tāpat vien, dzērienus šeit patiešām gatavo arī no skujām. "Gimlet Nordic" bārmeņi nereti izmanto arī skābēšanu jeb fermentēšanu, gatavojot, piemēram, tomātu dzērienu – ar un bez grādiem.
Iepriekš minētā citrona vietā te dzērienam piešauj negatavu ērkšķogu sulu, kam ir skāba, bet pietiekami neitrāla garša. Lietā varētu likt arī cidonijas vai rabarberus, tomēr tiem piemīt ne tikai skābums, bet arī sava dažbrīd dominējoša garša, kas niansētiem kokteiļiem ne vienmēr der. Tālab bāra saldētavā allaž ir saldētas zaļas ērkšķogas, kamēr laims jāved no otra pasaules gala. Turklāt no ērkšķogām nepaliek atlikumi, kokteilī pazūd visa oga.
Uz viena viļņa ar vērīgajiem
"Mēs darām unikālas un foršas lietas," uzskata Edgars Grišulis. Viņš, iekārtojies pie bāra letes, malko pašu gatavoto ceriņu kombuču un stāsta par svarīgākajiem principiem bārā un paša dzīvē. Edgars bāra filozofiju aizņēmies no restorāniem – labākie no tiem vienmēr izmanto vietējās, sezonālās, dabai un cilvēka veselībai draudzīgās izejvielas.
Tiesa, dārzeņu, ogu un augļu sezonas gan mūsdienās ir visai izplūdis termins – viena lieta ir pirmās ievestās zemenes Centrāltirgū, pavisam kas cits – īstā zemeņu sezona mūsu zemē. Tā kā Edgars skatās uz to otro, tad sadarbojas ar zemnieku saimniecībām, piemēram, piemājas saimniecību "Padegas" un arī daudziem zināmo biosaimniecību "Ragāres". Bāra darbinieki apmeklē saimniecības, kur bārmeņi nolūko jaunas un pārsteidzošas izejvielas. Kā nekā "Gimlet Nordic" bārā svarīgākie produkti nav tupeņi vai bietes, bet dažādi ziedi un citas neparastas, bet kokteiļos noderīgas lietas.
"Esam uz viena viļņa ar tiem cilvēkiem, kas sāk kļūt vērīgāki un apzinātāki pret apkārtējo pasauli. Turklāt šis darbs ir kļuvis par mūsu dzīvesstilu, pašiem pievēršot vairāk uzmanības tam, ko ēdam vai dzeram. Ne velti saka – tu esi tas, ko ēd. Veselība un arī slimību rašanās lielā mērā saistīta ar to, ko cilvēks lieto uzturā," uzskata Edgars. Viņš stāsta, ka rūpīgā attieksme produktu izvēlē pašam radusies jau sen, laikā, kad iedvesmojies un sadarbojies ar leģendāro Mārtiņu Rītiņu, ar kuru kļuvuši par draugiem.
Galvaskauss uz pārtikas iepakojuma
Klienti reti taujājot par to, vai dzēriena sastāvā ir bioloģiskās izejvielas, taču "mums pašiem tas ir svarīgi un kāda daļa no visām izejvielām tādas ir", atzīst Edgars. "Manuprāt, ir ačgārni, ka veikalos uz bioloģiskajiem produktiem ir īpaša norāde," viņš bilst. "Vajadzētu būt otrādi – jābūt atzīmei uz tiem produktiem, kas audzēti, izmantojot pesticīdus. Un uzlikt galvaskausu! Ja es būtu zemkopības ministrs, es ieviestu tādu marķējumu. Tad pircēji vairs nesvārstītos, ko pirkt un ko ne. Manuprāt, tik saindēti produkti, kādi ir pašlaik, pasaulē nav bijuši nekad. Lauksaimniecībā akli sekojam sliktākajiem piemēriem – uz bezdibeni. Būtu jāpanāk, lai Latvija atgūst savu zaļās valsts tēlu. Ja mūsu valsts zīmols būtu vides tīrība, mēs varētu uz ārzemēm tirgot kaut ūdeni," Edgars ir pārliecināts.
Viņaprāt, visiem pārtikas produktiem vajadzētu būt bioloģiskiem un veselīgiem. "Jo sliktāk ēdam, jo stresaināki kļūstam, jo īpaši – pārņemot industriālajās fermās augušo dzīvnieku stresu. Bet stress ir viens no lielākajiem vēža izraisītājiem. Ja darbs ir stresā un pēc darba dienas ātrās ēdināšanas iestādē vēl apēdam stresa pilnu burgeru, tad nekas labs nevar sanākt. Tas iet roku rokā ar farmāciju – jo sliktāk ēdīsi, jo vairāk zāles pirksi. Un pesticīdus diemžēl ražo tās pašas kompānijas, kas gatavo zāles un tirgo naftu," pauž Edgars Grišulis.
Lūko pēc iespējām ārpus Latvijas
Kopā ar otru "Gimlet Nordic" bāra līdzīpašnieku Ilmāru Munkevicu un citiem domubiedriem Edgars Grišulis saimnieko arī citās Rīgas ēstuvēs – picas un alus vietā "Zefīrs", meksikāņu virtuvē "Flauta" un kafejnīcā "Kase" teātra apmeklētājiem. Šajās ēstuvēs dzērienu politikai esot citi priekšraksti, bet dabas pieskāriens katrai glāzei nodrošināts tikai "Gimlet Nordic".
Šāda pieeja bāru vidū ir visai reta parādība. Edgars lēš, ka Eiropā līdzīgus bārus varot uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Tāpēc "Gimlet Nordic" saimnieks cer atvērt līdzīgas koncepcijas bārus arī citās zemēs, bet – koncentrējoties uz konkrētās valsts dabas un tradīciju īpatnībām, un ir sadarbības partneru lūkojumos.
Edgars prāto, ka mūsdienu sabiedrība dzīvo kā vāvere ritenī. "Bet vismaz manā burbulī redzu, ka cilvēki kļūst arvien apzinātāki, pievēršas meditācijai, dabas medicīnai, kā arī velta vairāk uzmanības tam, ko ēd un dzer. Nākotnē ir cerība, bet pašlaik vēl esam tikai ceļā uz to," viņš aizdomājas.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".