Jāņu nakti nepazinu, kura māte, kura meita, vēsta tautasdziesma. Un tāpat robežas pazūd starp dārzu un pļavu. Pļavas augi var būt izcili un reizē pieticīgi puķudārza iemītnieki.
Un daudzi no tiem noder ne tikai apputeksnētāju piesaistīšanai un kaitēkļu atbaidīšanai, bet arī tējām un kvēpeklīšu gatavošanai, turklāt priecēs ikviena dārznieka sirdi ar savu ilgo ziedēšanu.
Raudene dārza mežonīgajā stūrī
Katram sevi cienošam dārzniekam vajadzīga raudene. Pirmkārt, tā ir bišu un citu apputeksnētāju magnēts. Otrkārt, nosaukums saka priekšā, ka palīdz pret sliktu omu. Tāpat kā pret simtu citu likstu un kaišu. Un tā ir viegli audzējama. Vēl vairāk – dažkārt ar sakņu atvasēm mēdz izplesties, uzkundzējoties citiem augiem, vai censties ielīst, piemēram, blakus esošajā siltumnīcā, ja netiek bargi pieskatīta. Ja dārzā ziemas sezonā ilgstoši ir augsts gruntsūdens līmenis un atkušņi mijas ar īpaši bargu salu, tad gan raudene var uzmest lūpu un pazust pavisam. Jāņem vērā, ka parastā raudene, kas sastopama arī Latvijas dabiskajās pļavās, ir daudz izturīgāka, nekā citu sugu raudenes vai šķirnes. Raudenes jeb oregano ir viegli audzējams un visā pasaulē populārs garšaugs, kā arī noderīgs tējas augs kā svaigs vasarā, tā kaltēts ziemā. Var lasīt upmalā, bet tikpat labi – savā dārzā, vislabāk – dārza mežonīgajā nostūrī.
Asinszāle – pret depresiju, par skaistumu
Vēl viens labs nektāraugs un līdz ar to tauriņu pievilinātājs ir divšķautņu asinszāle. Ap Jāņiem ver ziedus un zied cītīgi visu vasaru. Var izaudzēt no sēkliņas, un tālāk jau asinszāle labprāt pati parūpēsies par savu turpinājumu, ja vien dārznieks nav pārlieku pedantisks un ļaus asinszālei izsēt bērnus. Viegli audzējams un izskatīgs augs, kas ienes dārzā dabiskas pļavas sajūtu, nav uzbāzīgs un labprāt pildīs fona dziedātājas lomu ansamblī ar, dārzkopjaprāt, cēlākām ziemcietēm. Turklāt tā ir vērtīgs ārstniecības augs. Ārstniecībā nozīmīgo divšķautņu asinszāli var pazīt pēc perforētajām lapiņām, ko var labi redzēt, pavēršot tās pret sauli. Par šo īpašību stāsta arī tās latīniskais nosaukums Hypericum perforatum. Toties, saspiežot pirkstos asinszāles pumpurus, kļūst skaidra tās latviskā nosaukuma izcelsme. Ziemeļu puslodē asinszāle zināma kā antidepresants – un to var novērtēt gan tējas malkotāji gada tumšākajos mēnešos, gan dārznieki, kuru dārzā aug šī vērtīgā vasaras rota.
Skaistule ar rūgtumiņu – lielā strutene
Leknāks dārza stūris, komposta kaudzes mala vai puķu dobes vidus – strutene apmetas tur, kur ir vislabākie apstākļi ar nosacījumu, ka dārznieks neizrauj katru nejauši izdīgušo asnu, kas nav gurķis vai samtene. Turklāt tā var kļūt par sabiedroto cīņā pret laputīm, kurām struteņu lakstu uzlējums var izrādīties augstākais soda mērs dārznieka lemtajā tiesā pār kaitinošajiem kaitniekiem. Struteni laukos augušie pazīst labi – ar tās rūgto sulu varēja ātri noķēpāt pirkstus. Tā noderīga pret ādas kaitēm, bet varot dzert arī tējā, ja vajag sapurināt gremošanu. Tiesa – ar prātu un speciālista padomu, jo strutene, kā jau daudzi spēcīgie augi tautas medicīnā, ir divsejaina – vienlaikus veselīga un indīga. Pavērojiet struteni tuvāk un neraujiet aiz matiem laukā no dobes – tā ir ne tikai noderīgs ārstniecības augs, bet arī īsta skaistule. Varbūt, ja ieskatās ciešāk, gundegu radiniece strutene ir daudz simpātiskāka par tālu ceļu mērojušajiem augiem lielveikala stādu nodaļā? Tiesa, vārds gan nav nekāds daiļrunīgais, toties praktiskā puse atklājas kristālskaidri.
Neparastā parastā vībotne
Parastajā vībotnē nav nekā parasta. Tās izskats ir stipri mānīgs un parasts var šķist tikai pirmajā acu uzmetienā. Iepazīstoties tuvāk ar šo noslēpumaino dabas radību, diviem dārzniekiem no trim noteikti piemetīsies niķis atstāt vismaz dažus vībotņu pīķus dārzā, piemēram, ziemciešu dobē vai kādā nostūrī. Ar zaļo intuīciju apveltīts dārznieks sapratīs, ka aiz necilā auga slēpjas spēcīgs stāsts. Vībotnes teiksmainie raduraksti sakņojas sengrieķu mitoloģijā, jo vībotne, tāpat kā tās māsa vērmele un brālis dievkociņš, valkā medību un dzemdību aizgādnes Artemīdas vārdu (vībotne latīniski – Artemisia vulgaris, vērmele – Artemisia absinthium, dievkociņš ¬ Artemisia abrotanum). Pēdējos gados vībotne tautas medicīnā un augu rituālos iecelta goda vietā, kļūstot par tiltu starp augu un cilvēku pasauli. Vībotni dzer tējā, cītīgi vēcina pret odiem Jāņu naktī, kūpina kvēpekļus ziemā un, protams, visupirms saudzē, ja tā izrādījusi īpašu godu dārzniekam, negaidīti ierodoties viņa dārzā.
Kāda ir dzeltenās ilzītes superspēja?
Pieticīgums ir dzeltenās ilzītes superspēja. Kamēr citas dārza puķes, un dabas bērnu ilzīti var droši salīdzināt ar jebkuru ziedošu vasaras kultūraugu puķudobē, alkst treknas augsnes un karstās dienās tvīkst pēc veldzes, ilzītes tādas nav. Tās labi jūtas kā akmeņainā nogāzē vai citā dabiskā sausienē, tā aprūpētā puķudārzā. Ilzītes noteikti liekamas starp visvieglāk audzējamajām puķēm – to raksturā nav kļūt invazīvām, un tomēr ilzītes piepildīs tos robus, kur dārznieks nebūs paspējis iespraust kādu samtenes vai citas smalkas puķes stādu. Ilzīte apbur savā vienkāršībā, zied ilgi, kaitēkļiem negaršo un spēj augt bez aprūpes. Vienkārši būs pateicīga par neizraušanu. Un tas nav viss. Ilzītei ne velti ir vieta personvārdu kalendārā. Un no visām ilzītēm jo īpaša ir dārznieku spēcinošā dzeltenā ilzīte, kas no dārza atbaida kaitēkļus tikpat lielā mērā kā kaites no cilvēka organisma.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".
