Foto stāsts: Kā Jelgavas pils salā dzīvo majestātiskie savvaļas zirgi  (1)

Pļavām starp Lielupi un Driksu ir piešķirts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju statuss "Natura 2000", jo šeit sastopama liela putnu un augu daudzveidība. Kā stāsta Einārs, zirgi vistiešākajā veidā ir galvenie palīgi, kuru klātbūtne uzlabo dabiskās pļavas ekosistēmu. Kopš salā mitinās lielie zālēdāji, pērnās kūlas pavasaros šeit vairs nav.

"Zirgu klātbūtne ļauj attīstīties dabiskajai pļavai un veicina bioloģisko daudzveidību. Kur ir pļava, tur vairojas kukaiņi. Ja ir kukaiņi, parādās kukaiņēdāji – dažādi sīkie dzīvnieciņi un putni. Teritorijā dzīvo arī bebri, stirnas un lapsas, jo dzīvniekiem šeit ir labvēlīgi apstākļi – nav riska, ka atnāks kāds mednieks, apkārt valda miers un ir pietiekoši daudz barības," stāsta zirgu uzraugs Einārs Nordmanis.

Applūstošajās Lielupes palienes pļavās ganās aptuveni 90 savvaļas zirgi. Kā skaidro Einārs, viņam gribētos, lai visi procesi ganāmpulkā noritētu pilnībā dabiski, bez cilvēku iejaukšanās, taču salas neparastā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ tas nav iespējams. "Šīs vietas statuss ir nedaudz jokains. Te ir Eiropas nozīmes dabas liegums, kur visam jānotiek pēc dabas likumiem, kas, kā zināms, mēdz būt ļoti skarbi. Bet ģeogrāfiski mēs atrodamies pilsētas centrā, tepat blakus ir cilvēki, tāpēc ne viss var notikt dabiski," skaidro Einārs.

Ko viņš ar to domā – ne viss var notikt dabiski? Einārs ir zirgu uzraugs, un tas paģēr, ka viņš seko līdzi notikumiem ganāmpulkā, tostarp arī pieskata, lai ziemas periodā pārāk tuvu cilvēku acīm nerēgojas kāds "kritušais" dzīvnieks. Viņš gan piebilst – arī mirušie zirgi ir daļa no ekosistēmas. Tie kļūst par barību lapsām, putniem un citiem, taču ne visiem pilsētniekiem tas ir pieņemami. Arī dažādas traumas zirgiem šeit tiek apkoptas. "Izstaigāt un apsekot visu teritoriju – tas ir kārtīgs divu stundu pārgājiens," saka ganāmpulka saimnieks.

Senākos laikos savvaļas zirgi jeb tarpāni bijuši pavisam ierasta Eiropas dabas ainavas sastāvdaļa, tāpat kā mūsdienās stirnas, brieži un citi lielie zālēdāji. Arī Latvijas teritorijā tie nebija retums. Tiesa, attīstoties lauksaimniecībai, dabiskās pļavas pārvērtās tīrumos un cilvēks, kā saka Einārs, "ar labiem panākumiem visus tarpānus 19. gadsimtā izkāva". Iemesls? Savvaļas zirgi kļuva par traucēkli – izbradāja laukus, noēda ražu un tamlīdzīgi. "Toreiz cilvēkiem par dabas aizsardzību bija citāds priekšstats," viņš piebilst.

Vērtīgākos tarpānus zemnieki izķēra un piejaucēja par mājas zirgiem. Pateicoties tam, aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados poļu zinātniekiem bija iespēja savvaļas zirgu šķirni atjaunot. Tika apbraukātas zemnieku saimniecības, no kurām pēc ārējām pazīmēm tika atlasīti jaukteņi, kas, lai gan sakrustojušies ar mājas zirgiem, vizuāli līdzinājās tarpāniem. Jelgavas pils salu apdzīvo "Konik polski" jeb poļu zirgi, kas ir ļoti tuvi tarpānu radinieki.

Tie ir augumā nelieli spēcīgas miesasbūves zirgi. To krāsa – no peļu pelēkas līdz pat tumši brūnai. Einārs stāsta, ka par īpaši labām šķirnes izskata iezīmēm uzskata kontrastainu svītru jeb "peļu taku" uz zirga muguras un tādas kā zebras raksta svītras uz kājām. "Jo šīs pazīmes izteiktākas, jo vairāk gēnu no tarpāna saglabājies un vērtīgāks poļu zirga pārstāvis," viņš piebilst.

Pirmie zirgi Jelgavas pils salā ieradās 2007. gada 29. augustā no Nīderlandes. Viņu vidū bija arī ķēve Oleana, kurai šopavasara visnotaļ cienījamā vecumā piedzima kumeļš. Kumeļi dzimst aptuveni līdz jūnija beigām, taču diemžēl ne visi izdzīvo. "Savstarpējie likumi barā ir skarbi. Ja bara konsīlijs jūt, ka kumeļš nekļūs par stipru, pilnvērtīgu zirgu, viņš tiek pamests," skaidro uzraugs.

Zirgi dzīvo vienā lielā komūnā, kas sastāv no vairākiem harēmiem jeb ģimenēm. "Šeit valda pilnīga un absolūta demokrātija – jebkurai kompānijai ir iespēja pasludināt neatkarību," tā Einārs. Zirgu uzraugs stāsta, ka "puiku vienmēr esot par daudz". Šī iemesla dēļ vienu harēmu reizēm vada divi vai pat trīs ērzeļi, bet viens no viņiem jebkurā gadījumā ir "ģimenes galva".

Ķēvju skaits harēmā ir neierobežots, tas atkarīgs no tā, cik spējīgs savākt un arī noturēt tās savā saimē ir ērzelis. Konflikti ērzeļu starpā nav retums, taču cīņas parasti beidzas bez būtiskiem ievainojumiem. "Par dāmām notiek nemitīga cīņa. Apmēram līdz jūlija sākumam tēviņi braši izrādās, lai piesaistītu pretējā dzimuma uzmanību," stāsta zirgu pazinējs.

Skatoties uz šiem majestātiskajiem dzīvniekiem no malas, saproti, ka patiesībā tie nemaz tik ļoti neatšķiras no cilvēkiem. Katram zirgam ir savs raksturs un temperaments, tie savā starpā komunicē, dala ietekmes sfēras, veido ģimenes un – galu galā – cīnās par izdzīvošanu. Tāpat kā Einārs šobrīd cīnās par to, lai viņu sadzirdētu varas gaiteņos un ganāmpulks šeit varētu rāmi dzīvot vēl ilgi.

Kā uzvesties, ciemojoties pie savvaļas zirgiem? Pirmkārt, jāatceras, ka tie nav mājas zirgi. Lai gan lielākā daļa dzīvnieku ir pieraduši pie cilvēku klātbūtnes un nebaidās, ir jāievēro droša distance. Nekādā gadījumā nedrīkst zirgus glaudīt vai tos barot ar līdzi paņemtajiem našķiem. Pārtikas zirgiem šeit ir gana – viņiem pieejamas plašas pļavas, kur ar zāli piepildīt vēderu, un rāmas upes, kur veldzēt slāpes. Savukārt, ja gribas vairāk uzzināt par zirdziņiem un tiem piekļūt pavisam tuvu, sazinieties ar Eināru – viņš jūs labprāt izvedīs ekskursijā un visu parādīs. Plašāka informācija atrodama šeit.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".