Padoms ar zivju pirkstiņu garšu – kā lielveikalā tikt pie dabai draudzīga loma

Daudziem pircējiem izveidojies vērtīgs ieradums – meklēt dažādus ekosertifikātus uz produktu iepakojuma.

Pagrozot rokā vienu vai citu paciņu, tūbiņu vai kastīti, acis kā skeneris meklē apliecinājumu tam, ka izvēlētā produkta ražošana dabai nodarījusi pāri mazāk nekā citu plauktā atrodamo preču tapšana.

Ekosertifikātus vērts meklēt, pērkot kosmētiku (piemēram, "Ecocert"), mājas uzkopšanas līdzekļus un tualetes papīru ("EU Ecolabel"), pat krāsas būvmateriālu veikalā ("Nordic Swan"), bet visbiežāk pirkumu grozus un ratus tomēr piepildām pie pārtikas produktu plauktiem. Nevienam nav noslēpums, ka zaļā ekolapiņa ir Eiropas Savienībā vienots bioloģiskās pārtikas marķējums. Savukārt "Fairtrade" vairāk ir sociāla rakstura marķējums, bet "Rain Forest Alliance" pārstāv gan vidi, gan garajā piegādes ķēdē maz aizsargātos darbaļaudis, bez kuru dažbrīd ļoti sūrā un slikti apmaksātā veikuma otrā pasaules malā banānu ķekari vai kakao paciņas mūsu veikalu noliktavas nesasniegtu.

Bet kaut kas te nemanāmi kā caur ūdenszālēm paslīd garām. Tā ir zivju produkcija!

Bioloģiski ražotas zivis vai to pārstrādes produktus Latvijas lielveikalos biežāk var atrast bērnu biezenīšu plauktos, bet ārpus tiem – ārkārtīgi reti. Tomēr uz produktiem no ūdens pasaules visai bieži manīti citi it kā ar ekoloģiju saistīti marķējumi – MSC un ASC. Vai aiz tiem slēpjas jēdzīgs pamatojums, vai arī tas ir kārtējais tukšais mārketinga āķis, ar ko ķert neizglītotos pircējus, tukšojot viņu makus?

Nē, patiesībā ir gluži pretēji. Gan ASC, gan MSC ir atzīts ekosertifikāts, kas apliecina, ka ar to marķētie produkti ir iegūti ilgtspējīgā zivsaimniecībā vai ilgtspējīgi zvejojot. Tas nozīmē, ka tie nenāk no vidi degradējošas lašu fermas, kas piegāna jūru ar zāļu atliekvielām un citām intensīvas ražošanas liecībām, kā arī mūsu šķīvjus nerotās tādu sugu jūras radības, kuru "laiks iztek" negausīgas pārzvejas dēļ.

2010. gadā izveidotās nevalstiskās organizācijas Akvakultūras pārvaldības padome (Aquaculture Stewardship Council) zivsaimniecības standarts ASC pārstāv tās aptuveni divas trešdaļas no visām apēstajām jūras veltēm, kas tiek izaudzētas, nevis nozvejotas dabiskā vidē.

Ja uz produktiem ir atzīme ASC, vakariņās zivis vai citus jūras labumus var celt ar drošāku sirdi. Pēdējos gados strauji augošā akvakultūras nozare liek uzdot daudz jautājumu par sliktu pārvaldību, ūdens piesārņojumu, kaitējumu videi un arī sliktiem darba apstākļiem. Vides organizācijas ir satrauktas arī Latvijā, jo parādījusies iecere veidot zivju fermas arī mūsu jau tāpat ievērojami piesārņotajā Rīgas jūras līcī.

Kā norādīts Akvakultūras pārvaldības padomes vietnē, uz spēles ir likts daudz, ņemot vērā, ka jūras veltes nodrošina ar iztiku miljardiem cilvēku. Tāpēc svarīgi, lai jūras velšu audzēšana notiktu pieskatīti un atbildīgi. Šajā sistēmā sertificējušās, piemēram, 700 lašu audzētavas un aptuveni tikpat garneļu akvafermas. ASC sertifikātu ieguvuši aptuveni 1200 pārtikas zīmoli, kuru ražojumus var iegādāties gandrīz 100 valstīs.

Viena lieta ir zivjaudzētavas, bet – vai okeānā ir palicis pietiekami daudz zivju? Par to norūpējusies cita nevalstiskā organizācija ar līdzīgu ideju, bet atšķirīgu spēles laukumu (nevis akvakultūru, bet brīvajiem ūdeņiem). Tā ir Jūras uzraudzības padome (Marine Stewardship Council), un arī tās marķējumu veido organizācijas nosaukuma abreviatūra. MSC sertifikācijas standarta izveidošana signalizē par pārmērīgo nozveju un problēmām ar globālās zivrūpniecības ilgtspēju, tostarp tās ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām.

Un ne velti, jo tiek lēsts, ka 33% savvaļas zivju krājumu ir uz kritiskās robežas un draud izsīkt pavisam. Uz pasaules iedzīvotāju skaita straujā pieauguma fona tās ir sliktas ziņas, ko nevar atstāt bez ievērības.

MSC standarta mērķis ir panākt, lai zvejošana (kā jūrās un okeānos, tā saldūdenī) būtu tik atbildīga pret vidi, ka varētu turpināties mūžam, jo zivju populācija saglabātos produktīva un veselīga. Piemēram, šo standartu nevar saņemt uzņēmumi, kas piekopj nežēlīgo un izšķērdīgo praksi haizivij nogriezt spuras un asti, bet pārējo kā atkritumus izmest jūrā.

Būtiski, ka pārbaudes zivsaimniecības uzņēmumos veic neatkarīgi novērtētāji. Tomēr pasaules ūdeņu un to resursu nākotne ir mūsu, pircēju, rokās (un maciņos). Abu zivsaimniecības standartu produkcija ir visai plaši nopērkama arī veikalos Latvijā. Katram pirkumam ir nozīme – ja visi pircēji rīkotos atbildīgi, tas atbalsotos vides veselībā no okeānu dzīlēm līdz kalnu galotnēm.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".