Lai dabai nav slikta dūša. Kur likt nederīgās zāles?

Lai arī pēdējo trīsdesmit gadu laikā notekūdeņu apsaimniekošanā Latvijas teritorijā ir veikti uzlabojumi, samazinot piesārņojuma nonākšanu jūras ūdeņos, farmaceitiskā piesārņojuma riski vēl aizvien pastāv. Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena skaidro: "Cilvēkiem patērējot arvien vairāk medikamentu, farmaceitiskās vielas nonāk arī mūsu ūdeņos, jo šī brīža notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nav spējīgas un nav arī paredzētas šādu vielu attīrīšanai. Līdz ar to šīs vielas nonāk mūsu upēs, ezeros un jūrā, kur tās ietekmē jau tā jutīgās ekosistēmas. Viss ūdens tīkls ir vienots – līdzīgi kā cilvēku asinsvadi. Gruntsūdeņi sūknējas ezeros un upēs, kas tek tālāk uz jūru. Protams, viss, kas ir šajos ūdeņos, beigās nonāk jūrā. Tieši šī iemesla dēļ Baltijas jūru mēdz dēvēt par visvairāk piesārņoto jūru pasaulē."

Baltijas jūras piesārņojumu veido ne tikai mikroplastmasa, bet arī dažādas ķīmiskās vielas, tostarp slāpeklis un fosfors, kas ūdeņos nonāk lauksaimniecības dēļ un no notekūdeņiem, pastiprinot jūras aizaugšanu. Baltijas jūras jutīgumu pret piesārņojumu ietekmē arī tas, ka jūra vairāk līdzinās lielam ezeram sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ. "Visam Baltijas jūras reģionam un sateces baseinam, kurā dzīvo vairāk nekā 90 miljoni iedzīvotāju, jāpievērš uzmanība tam, kas nonāk mūsu notekūdeņos," mudina Jentgena.

Pētot dažādu farmaceitiski aktīvo vielu klātbūtni ne tikai notekūdeņos, bet arī Latvijas un Lietuvas upēs, ūdenstilpēs un jūrā, zinātnieki pērn projektā "MEDWwater" secinājuši, ka daudzviet šīs vielas ir tuvu vai pārsniedz koncentrāciju, kas tiek uzskatīta par videi drošu. Atklāts, ka šajos ūdeņos dominē pretsāpju un pretiekaisuma medikamentos atrodamās aktīvās vielas. Starp šiem medikamentiem ir ibuprofēns, diklofenaks un paracetamols. Secināts, ka ibuprofēns pietiekami efektīvi, sasniedzot līdz 90%, tiek attīrīts notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesā, savukārt citu farmaceitisko vielu attīrīšanas efektivitāte svārstās 40 līdz 60% robežās.

Tiesa, pašreiz šādu vielu klātbūtne vidē netiek uzraudzīta sistemātiski, vien atsevišķos gadījumos, piemēram, izpētot situāciju tematisku projektu laikā. Kā skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece un projekta "MEDWwater" vadītāja Ieva Putna-Nīmane, ir nepieciešams izstrādāt normatīvos aktus, kas noteiktu skaidras prasības farmaceitiski aktīvo vielu apritē un apsaimniekošanā un motivētu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatorus ieviest jaunus risinājumus notekūdeņu attīrīšanai no farmaceitiski aktīvajām vielām.

"Farmaceitiskais piesārņojums nonāk notekūdeņos, ne tikai izmetot podā vecus medikamentus, bet arī caur mums pašiem, ja mēs lietojam pārlieku lielu zāļu apjomu," uzsver vides speciāliste Magda Jentgena, rosinot izvērtēt arī medikamentu patēriņu kopumā. Piemēram, Zāļu valsts aģentūra ziņoja, ka šogad maijā – vienā kalendāra mēnesī – zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas vairāk nekā četrus miljonus zāļu iepakojumu. Savukārt pētījumu centra SKDS 2021. gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju nodod nederīgās zāles aptiekās to pareizai utilizācijai. Jāatceras, ka farmaceitiskās vielas, kas lielos apjomos nonāk ūdeņos, ietekmē tur mītošos dzīvos organismus, tostarp, piemēram, zivis, kuras vēlāk mēdz atgriezties pie mums pašiem maltītes veidā.

Kamēr valstiskā līmenī vēl tikai gaidām vidi saudzējošu regulējumu attiecībā uz farmaceitisko vielu atdalīšanu notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, tikmēr katrs no mums pats var parūpēties par to, lai vide tiek sazāļota pēc iespējas mazāk. Pirmkārt, rūpējoties par savu veselību un veselīgu dzīvesveidu, lai nepieciešamība pēc medikamentu patēriņa pašu ikdienā samazinātos. Otrkārt, uzraugot savas mājas aptieciņas saturu un pārliecinoties, ka lietošanai vairs nederīgos medikamentus iznīcinām videi pēc iespējas mazāk kaitīgā veidā.

Kā zāles nonāk vidē? Ne vien bezatbildīgi iemetot nederīgos medikamentus sadzīves atkritumu spainī vai pārgalvīgi noskalojot tualetes podā, bet arī kārtojot dabiskās vajadzības – ja medikamentus esam lietojuši paši un tie ir uzņemti iekšķīgi –, arī mazgājoties vai peldoties, ja farmaceitiskie līdzekļi ir lietoti ārīgi, piemēram, dažādu ziežu veidā.

Medikamentu lietošanas instrukcijā atrodama ne tikai pamācība, kā pareizi konkrētās zāles lietot, bet arī, kā pareizi uzglabāt un kā droši iznīcināt, ja tās vairs nav uzskatāmas par derīgām. Atceries – medikamentus par nederīgiem uzskatām ne tikai tad, ja tiem ir beidzies derīguma termiņš, bet arī tad, ja tie ir nepareizi uzglabāti (piemēram, nepiemērotā temperatūrā), ja nav zināms to pielietojums, ja vairs nav salasāms to nosaukums, ja ir bojāts to iepakojums, ja ir mainījies to izskats, smarža vai garša.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Zaļā josta" norāda, ka medicīnisko atkritumu jomā pārstrādei tiek pieņemti ne tikai medikamenti ar beigušos derīguma termiņu un medikamentu pārpalikumi, bet arī dzīvsudraba termometri, šļirces un ampulas. Lai sagatavotu šādus medicīniskos atkritumus pārstrādei, tie ir jāsašķiro. Medikamenti jāatdala no iepakojuma un jāievieto maisiņā. Lai nodotu nederīgos medikamentus aptiekā, tabletēm un ampulām ir jābūt izņemtām no kartona vai folija iepakojuma, sapakojot to visu vienā maisiņā. No kartona iepakojuma jāizņem arī sīrupi un pilieni, zāļu pudelītes un tūbiņas, kuru vākam ir jābūt cieši aizskrūvētam. Asi priekšmeti jāievieto necaurduramā traukā, savukārt dzīvsudraba termometri jāievieto hermētiski noslēgtā caurspīdīgā traukā, piemēram, stikla burkā ar metāla vāciņu.

Medikamentus un zāles bez papildu maksas ir iespējams nodot tālākai pārstrādei aptiekās. Lai arī likums pagaidām nepieprasa aptiekām veikt šo pakalpojumu, vairumā aptieku tas ir pieejams: par to var liecināt informatīvā uzlīme "Te pieņem nederīgās zāles" vai atbilstoši marķēta vieta aptiekā. Tāpat ir iespēja ar šo jautājumu vērsties tieši pie farmaceita. Citi sasaiņotie medicīniskie atkritumi jānogādā tuvākajā bīstamo atkritumu pieņemšanas punktā, kas atrodams kartē.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".