Botāniski radošas izklaides maziem un lieliem bērniem

Veidot herbāriju ir pavisam vienkārši, to var darīt kā košu augu pilnās pļavās, tā pilsētas parkā un daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Izdevumi – nulle, ieguvumi – kvalitatīvi pavadīts laiks (turklāt dabā!), izdevība atklāt vai tuvāk izpētīt dažādus augus, attīstīt savu radošumu, rūpīgumu, galu galā arī estētisks prieks.

Iesākumam vajadzēs šķēres un kādu grozu, kasti vai maisu, kur augus vai to daļas ielikt. Protams, neplūcam aizsargājamos augus. Kamēr tiešsaistes Latvijas Sarkanā grāmata tikai top, īpaši aizsargājamo sugu sarakstu var apskatīt attiecīgos MK noteikumos. Šķēres svarīgas, lai saudzīgi nogrieztu auga daļas, neizraujot to ar visām saknēm. Ekspedīcijā pēc augiem var doties tālākā ceļojumā vai dzīvesvietai pavisam tuvējā apkārtnē, pat ja šķiet, ka tur nekas neaug. Ņemiet visu, kas tīk, – lapas, ziedus, smalkus kātiņus, smilgas, sūnas, zāles stiebrus. Izvairāmies no "gaļīgiem" augiem vai bieziem kātiem un drukniem ziediem, kas satur daudz mitruma.

Pēc atgriešanās mājās būs nepieciešamas smagas grāmatas un papīra lapas, labi noderēs cepampapīrs vai papīra salvetes. Salasītos augus apžāvējam, kārtojam uz papīra un liekam starp grāmatu lappusēm. Lai augi sapresētos, veidojam grāmatu kalnu vai saliekam uz tām kādus citus smagumus.

Pat ja Latviešu literārās valodas vārdnīcā herbārijs definēts kā "noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija", herbāriju ir vērts veidot arī bez konkrēta nolūka. Piedzīvojums būs jau pati augu ievākšana, ko var izvērst par izglītojošu pasākumu. Pirmkārt, noskaidrojiet vismaz katra auga nosaukumu (to var izdarīt ar kādu no augu noteikšanas lietotnēm vai ielādējot auga foto interneta meklētājā). Nākamajā līmenī var kādā vienkāršā un bērna izpratnes līmenim atbilstošā enciklopēdijā vai interneta resursā izpētīt mazliet vairāk par tā augšanu, uzbūvi un citām auga iezīmēm.

Kad pēc pāris nedēļām augi būs pilnībā izžuvuši un nospiesti, tos var salīmēt ar PVA līmi kādā īpašā blociņā par piemiņu no vasaras vai vienkārši uz papīra loksnēm. Kāpēc pašiem neizgatavot apsveikumu kartītes? Ir redzētas arī veselas gleznas, kas pilnībā veidotas no herbārija. Ielīmējot tumšākus augus starp zīdpapīra loksnēm un to visu iestiprinot rāmītī, tiksiet pie vitrāžas. Var izpausties neskaitāmos veidos, veidojot tematiskās kolekcijas, piemēram, smilgu lapu, ziedlapiņu lapu vai lapu lapu – nospiest visdažādākās augu lapas, pēc tam tās salīmējot uz vienas papīra lapas. Bērni ar neticamu aizrautību mīl pētīt atšķirības lapu formā, dzīslojumos un piecpadsmit zaļā nokrāsās. Par krāsām runājot, jāatceras, ka herbārija augu toņi gaismas ietekmē ar laiku izbalēs. Ja košumu gribat saglabāt gadiem ilgi, tas jātur vāciņos vai mapītē.

Otrai nodarbei būs vajadzīgi nelieli tēriņi, bet, spriežot pēc personīgās pieredzes, bērnu prieks būs iespaidīgs. Lai jaunie tekstilmākslinieki varētu izpausties, vispirms jāsarūpē auduma krāsas aerosola veidā. Tās var iegādāties būvniecības preču veikalā (meklējiet speciālās auduma krāsas, nevis jebkuru krāsas baloniņu) par pāris eiro gabalā vai mazliet dārgāk – mākslinieku preču veikalos, tostarp internetā. Tāpat būs vajadzīgs apģērba gabals, piemēram krekliņš, vislabāk gaišs un ne pārāk raibs. Šādi lielisku otro dzīvi var piešķirt visiem foršajiem apģērbiem, kas citādi nolemti izmešanai vai mājas drēbju statusam, jo ieguvuši kādu neizmazgājamu traipu. Apgleznot var arī auduma maisiņus, gaišu džinsu kabatas, cepures, kleitas un visu citu. Trešais "izejmateriāls" gan ir bezmaksas – augi! Ierobežojumu nav, lieliski noderēs viss, piemēram, koku vai krūmu lapas, smilgas, ziedi, skujkoku zariņi. Tāpat kā veidojot herbāriju, arī šajā nodarbē pēc vēlēšanās un iespējām varat ieviest izglītojošo momentu.

Tālāk sākas interesantākais – novietojam izvēlēto apģērbu, piemēram, t-kreklu uz līdzenas virsmas, starp auduma kārtām ielokām papīra dvieli divās kārtās. Tas pasargās krekliņa otru pusi no nevēlamas nokrāsošanās. Izkārtojam augus. Eksperimentu ceļā paši sapratīsim, kas izskatās labāk, kas ne tik dekoratīvi. Tā var būt, piemēram, viena lapa krekla centrā vai smilgu rinda gar apakšējo malu, kas izskatās pēc egļu meža, vai ziedu aplis. Droši smeļamies iedvesmu arī internetā.

Tad atliek vien pūst krāsu, pieskatot, lai tā nonāk uz auduma gar augu kontūrām, ne tik daudz uz pašiem augiem. Brangāks pūtiens uz kādas koka lapas var radīt krāsas noplūdi. Droši lietojam vairākus toņus vienā mākslas darbā, bet atceramies par krāsu jaukšanas principiem, lai viss beigu beigās nebūtu vienkārši brūns. Ieceri iesākumā varam izmēģināt uz papīra lapas vai avīzes. Pēc darba rūpīgi izvēdinām telpu.

Tehniskajā procesā drošības labad jāpārlasa instrukcijas uz konkrētā krāsas baloniņa, bet lielākoties pēc nožūšanas, kas aizņem vien pāris minūtes, apģērbs ir rūpīgi jānogludina ar karstu gludekli. Tāpat jāņem vērā – pirmajās pāris mazgāšanas reizēs krāsa mazliet pluks un noskalosies, tāpēc iesākumā jāizmazgā atsevišķi vai kopā ar tumšām drēbēm. Pēc tam gan krāsas turas braši un negaidītus specefektus uz veļasmašīnas kaimiņiem neatstāj.

Šo mākslas projektu var īstenot kā aktivitāti bērnu ballītē. Baltus t-kreklus par pāris eiro var sapirkt iepriekš vai palūgt katram viesim paņemt līdzi gaišu apģērba gabalu radošai apstrādei.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".