Šovasar turpinās darbs pie Bejas dambja nojaukšanas projekta. Slūžas, kas ir vienīgais cilvēka veidotais aizsprosts uz 24 kilometrus garās Alūksnes upes, jau labu laiku netika saimnieciski izmantotas un, pēc ekspertu atzinuma, bija avārijas stāvoklī. Pēc dambja demontāžas upe atkal varēs plūst brīvi. Tādējādi ne tikai ievērojami uzlabosies ūdens kvalitāte, bet arī zivīm būs dāvāta iespēja netraucēti migrēt un nārstot.
Bejas aizsprosta nojaukšana tika uzsākta 2021. gadā, lai atjaunotu Alūksnes upi – tās dabisko gultni un brīvo tecējumu, kas ir būtiski priekšnosacījumi, lai atbrīvotu migrācijas ceļu zivīm un citiem dzīviem organismiem. Projektu iniciatīvas "Par tīrām upēm" un programmas "Open Rivers Programme" ietvaros realizē Pasaules Dabas fonds kopā ar minerālūdens zīmolu "Mangaļi". Mērķis – uzlabot Latvijas upju ekosistēmas.
Pirms darbu uzsākšanas tika veikta Alūksnes upes apsekošana un izpētes darbi, lai iegūtu datus par upes ekosistēmas stāvokli. Viens no būtiskākajiem soļiem bija atļauju saskaņošana demontāžai.
Aizsprosta nojaukšana notiek vairākos posmos. Atbilstoši tehniskajam projektam 2024. gada jūnijā tiek daļēji izņemts tilta slieksnis un upes gultnē tiek izvietoti akmeņi un oļi, veidojot dabisku upes gultni. Tas nepieciešams, lai upi un zivju migrācijas ceļu atjaunotu pilnībā.
Pērn maijā aizsprostā tika nolaists ūdens, nojaucot vecās slūžas. Uzsākot pakāpenisku ūdens nolaišanu, ūdens līmenis uzpludinājumā katru dienu tika samazināts par 20 centimetriem, lai neradītu applūšanas risku apkārtējās teritorijās. Uzpludinājums nebija tīrīts vairāk nekā 40 gadu, un dīķī bija sakrājies ievērojams nogulšņu daudzums. Bija svarīgi ūdens nolaišanu veikt pavasarī, kad upē ir vairāk ūdens un nogulumi ar straumes palīdzību var dabiski aizskaloties, atklājot akmeņus upes gultnē. Bet svarīgi bija šo darbu darīt pēc zivju nārsta. Nākamais solis bija vertikālo baļķu izņemšana, kas veido daļu no dambja struktūras.
Pēc aizsprosta nojaukšanas Alūksnes upē zivīm būs viegli un pilnvērtīgi pieejami apmēram 20 km, kas atrodas virs aizsprosta, piemēram, forelēm.
"Pēc vairāku gadu darba beidzot ir pienācis brīdis, kad mēs tam sākam redzēt rezultātus. Milzīgs prieks par to, cik ātri upe iegājusi savā vecajā gultnē un cik ātri sāk veidoties straujteces vietās, kur tās bija pazudušas. Beidzot arī Latvijā mums būs vieta, kur to varēsim redzēt. Šis projekts nebūtu iespējams bez tā finansētāju, pašvaldības un sabiedrības atbalsta," uzsākot dambja nojaukšanu, sacīja Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Šis ir pirmais šāda mēroga projekts Latvijā un nebūt ne pēdējais. "Šķēršļu nojaukšanas kustība Latvijā ir tikai sākusies, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai to paātrinātu, – no likumdevēju puses ir nepieciešams mazināt birokrātiskos šķēršļus, no aizsprostu īpašnieku puses ir nepieciešama pretimnākšana, bet no iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts dabisko upju atjaunošanā," piebilst Jentgena.
Balstoties uz iedzīvotāju sniegto informāciju, projekta "Par tīrām upēm" ietvaros apkopoti dati par teju 70 aizsprostiem, kas atrodas Latvijas upēs. Pasaules Dabas fonda eksperti no tiem izvērtēja un atlasīja desmit, kas apgrūtina upju tecējumu un kuru nojaukšana tuvākajā nākotnē būtu nozīmīga Latvijas upju ekosistēmas uzlabošanai. Tika izvēlēti trīs aizsprosti, kurus nojaukt tuvāko gadu laikā, – vispirms jau minētais Bejas dambis Alūksnes upē, caurteku Sveķupītē netālu no ietekas Lenčupē, kas jaur ir pārbūvēta, un tiek strādāts arī pie caurtekas pārbūves Pietēnupē pie ietekas Lielajā Juglā.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
