No padomju 'tumbočkas' par interjera pērli. Atgriežam spozmi 'sagurušām' mēbelēm

Mēbeļu atjaunošanas darbnīcas "Pavasara mēbeles" izveidotāja un galvenā dizainere Alise Ābele novērojusi, ka sabiedrība sāk nogurt no masu produkcijas bezpersoniskuma, tāpēc pieaug pieprasījums pēc "vintage" jeb senām lietām. Cilvēki izvēlas investēt vecmāmiņas jūgendstila bufetes vai no vecākiem mantota padomju laiku atpūtas krēsla atjaunošanā, lai iegūtu savā īpašumā unikālu, ilgmūžīgu mantu "ar dvēseli, vērtību un stāstu". Alise pati ikdienā atjauno klientu mēbeles, un sešu gadu laikā viņai ir izkristalizējušies secinājumi par to, kādas lietas ir vērts atjaunot, bet kad labāk netērēt laiku un naudu.

Neskatoties uz priekšstatiem par padomju laika mēbeļu slikto kvalitāti, Alise teic, ka līdz 1980. gadiem ražotās sekcijas, kumodes, skapīšus un krēslus lielākoties ir vērts atjaunot, piešķirot tām mūsdienīgāku izskatu. Morālais nogurums no padomju laika mantām ir pagājis, un nu tās piedzīvo renesansi, pateicoties pārdomātajam dizainam un izturīgajai konstrukcijai.

Savukārt deviņdesmitajos gados ražotās mēbeles un mūsdienu plašpatēriņa zīmolu "lētais gals" nebūs iztērēto līdzekļu vērts, jo visbiežāk šādas mēbeles ir ražotas no neizturīgām kokskaidu vai papīra šķiedras plātnēm, kas aplīmētas ar plānu plastmasas plēvi. Intensīvāk lietojot, šo mēbeļu virsmā rodas mikroplaisas, caur kurām materiālā iekļūst mitrums, un tas uzbriest, bet skrūvju vietas ātri vien izdrūp. Padomju laika kokskaidu plātnes ir daudz blīvākas, tajās dažkārt pat naglu grūti iedzīt, turklāt virsma finierēta ar dabīgu koku.

Pasaulē jau krietnu laiku ir populāri "uztjūnēt" jeb uzlabot IKEA mēbeles. Augot šī zīmola preču izplatībai, mājokļi sāk līdzināties cits citam, tāpēc radoši cilvēki meklē veidus, kā neapšaubāmi praktiskajiem un dizainā estētiskajiem IKEA ražojumiem piešķirt individuālus vaibstus.

Arī "Pavasara mēbeļu" komanda ik pa laikam mēdz salabot un uzlabot kādu IKEA plauktu, krēslu vai kumodi, pārkrāsojot to citā tonī, nomainot furnitūru vai pārtapsējot ar kvalitatīvāku audumu. Bieži vien meistari atvilktņu vai skapīšu iekšpusē ielīmē dekoratīvas tapetes, kas priecē saimnieku ikreiz, kad tiek pavērtas skapja durtiņas. Pēc šādas "terapijas" sērijveida mēbele iegūst oriģinālu izskatu un iespēju kalpot saviem saimniekiem ilgāk, nekā iecerējis ražotājs.

Lai gan šī nav uzņēmuma pamata nodarbe, Alise uzskata – arī lētu mēbeli labāk mēģināt saglābt, nevis izmest. Viņas komandai ir savas metodes, kā reanimēt šādus "pacientus" un paildzināt to mūžu, – neizturīgais pamatmateriāls tiek iekapsulēts izturīgā apvalkā. Piemēram, mēbeļu krāsošanai uzņēmuma komanda iecienījusi āra darbiem paredzētās fasādes krāsas uz ūdens bāzes, jo tās ir izturīgākas pret triecieniem, izbalošanu un dažādām temperatūras svārstībām, bet nerada kaitīgus izgarojumus.

Dizainere atzīst, ka mūsdienu mēbeles, tostarp arī dārgāki eksemplāri, nav piemērotas remontēšanai vai atjaunošanai: "Tur viss ir salīmēts, saskrūvēts tā, ka nevar izjaukt. Krēsliem kājas izskatās kā masīvkoks, bet izrādās plastmasa, kas aplīmēta ar koksnes imitācijas plēvi." Lai ražošanu un loģistiku padarītu lētāku, ražotāji mēdz ekonomēt arī uz tehniskajiem risinājumiem, piemēram, neizmanto tehnisko audumu, lai nostiprinātu polsterējumu. Tādējādi mīkstās mēbeles ātri vien zaudē sākotnējo formu. "Kamēr nesāk jaukt ārā, no ārpuses izskatās jau smuki," noteic Alise. Tādos gadījumos meistariem nākas labot ražotāju nevērību, kaut sākotnēji klients vēlējies tikai nomainīt mēbeļaudumu.

Viņa tic, ka ir vērts investēt labās, pamatīgās lietās, jo mūsdienās "skopais maksā trīsreiz". Viens no veidiem – pasūtīt mēbeles pie uzticamiem galdniekiem, jo veikalā augsta cena ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu kvalitāti.

Atjaunošanai pateicīgākās bieži vien ir tieši antīkās mēbeles, jo tās izgatavotas no dabīgiem materiāliem. Taču pirms pirkšanas jāpārliecinās par to konstrukciju stāvokli. Jāņem arī vērā, ka misiņa izstrādājumus – furnitūru, lampas, svečturus – var viegli nopulēt, tā atjaunojot sākotnējo spīdumu, taču hromētas virsmas pulēt nevar. Uzņēmums savā darbā apvieno senās galdniecības tehnikas ar mūsdienu instrumentiem un materiāliem (špaktelēm, gruntīm), jo tas ļauj atrast ātrākus un lētākus risinājumus.

Viena no biežāk izplatītajām klientu ilūzijām – dārgā antikvariātā nopirktu mēbeli nevajadzēs restaurēt. Tomēr var izrādīties, ka šķietami labā stāvoklī esošo skapi pabojājuši ķirmji, koksne piesūkusies ar smakām vai pelējumu. Tāpēc nespeciālistiem Alise iesaka labāk pirkt mantu par saprātīgu cenu ("galvenais, lai "skeletiņš" ir stabils un pamatīgs") un ieguldīt naudu tās atjaunošanā. Tāpat viņa neiesaka skopoties uz izejmateriāliem un darbu – mainot audumu vecam krēslam, ir vērts pie reizes nomainīt arī polsterējumu.

Ja cilvēkam mājās ir kāda vienkārša mēbele ar sentimentālu vērtību, Alise iedrošina pašiem pamēģināt to atjaunot. "Varbūt neķerties uzreiz klāt bufetei, bet sākt ar tabureti." Galvenais – neradīt neatgriezeniskus bojājumus. Pārējās lietās var atļauties eksperimentēt un sekot sajūtām.

Uzņēmuma komanda labprāt dalās savā pieredzē un zināšanās ar citiem – regulāri organizē mēbeļu atjaunošanas meistardarbnīcas, nometnes un kursus, kur apgūt mēbeļu atjaunošanas pamatus. Alise nebaidās, ka cilvēku izglītošana atņems viņai darbu – jo labāk cilvēki izpratīs atjaunošanas nianses, jo vairāk spēs novērtēt arī profesionālu meistaru veikumu. Jau drīzumā uzņēmēja plāno publicēt arī šīm tēmām veltītu grāmatu.

Alise un arī lielākā daļa viņas komandas ir gados jauni cilvēki, kuru sākotnējā profesija nav saistīta ar restaurāciju vai galdniecību. Visiem šis ir sirds darbs, un prasmes iegūtas praktiskajā darbā un konsultācijās ar pieredzējušiem meistariem. "Mums nav galvā rāmju, ko drīkst un ko ne. Mēs varam iztapsēt skapi, nokrāsot mēbeles ar marmora efektu. Mēs varam izdarīt jebko – visu laiku izaicinām sevi," saka Alise. Uzņēmuma pirmsākumos atjaunoto mēbeļu dizains bijis visai drosmīgs – spilgtas krāsas un ornamenti. "Tagad esam sākuši domāt racionālāk, lai katra mēbele būtu īpaša, bet vienlaikus iederētos dažāda stila interjeros." Turklāt "Pavasara mēbeles" saviem darbiem dod 100 gadu garantiju.

Uzņēmumā valda princips ne vien saglabāt labo un vērtīgo, bet atbildīgi izturēties pret visiem resursiem. Audumu atgriezumus tas regulāri piegādā skolām un bērnudārziem izmantošanai rokdarbos, porolona atlikumus dāvina mīksto rotaļlietu ražotājiem, bet koksnes atgriezumi nonāk kaimiņu namu iedzīvotāju krāsnīs.