Vecmāmuļas trauku revīzija jeb Latvijas vintāžas porcelāna renesanse  (1)

No ikdienas traukiem, pusdienu, tējas un kafijas servīzēm līdz plānsienu porcelāna komplektiem un suvenīriņiem – Kuzņecova un Jesena porcelāna fabriku (abas vēlāk tika apvienotas vienā – Rīgas porcelāna rūpnīcā) vārdi Latvijas trauku vēsturē ir ierakstīti trekniem burtiem. Pavisam droši var teikt – gandrīz jebkurš no mums vismaz reizi dzīvē ieturējis maltīti no kāda šķīvja, bļodas vai malkojis kafiju no tasītes, kas ražota Rīgas porcelāna rūpnīcā. Turklāt daudzu gados vecāku ļaužu (un ne tikai) trauku skapī tie joprojām atrodami un ikdienā tiek celti galdā. Sentimenta un ilgtspējas harmonija mūsu acu priekšā! Zināma burvība piemīt arī daudzo servīžu nosaukumiem – "Aija", "Anita", "Daina", "Sigulda", "Laimdota" un citi latviski vārdi.

Īpaši liela aktivitāte šobrīd novērojama virtuālajā vidē – dažādās sociālo mediju grupās un forumos, kur pulcējas trauku pārdevēji, pircēji un vienkārši tādi, kas vēlas iegūt plašākas zināšanas par dažādām servīzēm un komplektiem. Piemēram, "Facebook" grupa "Rīgas porcelāna fabrikas, "Jessen", Kuzņecova fabrikas izstrādājumu grupa" jau piesaistījusi vairāk nekā 24 tūkstošus sekotāju. Ļaudis tur aktīvi dalās ar trauku bildēm, pērk, pārdod un pat rīko izsoles.

Vintāžas trauku kopienā labi zināms ir Teo Ralfs Jēkabsons – jauneklis, kurš vien pirms diviem gadiem absolvēja vidusskolu, bet var lepoties ar pieklājīgu pieredzes bagāžu trauku atpazīšanā. Viņš ir kaismīgs trauku vācējs un jomas lietpratējs, kurš šķietamā krāmu kaudzē pratīs atrast zelta dzīslu. Retro trauki viņu saista jau kopš bērnības, un laika gaitā Teo izveidojis visnotaļ iespaidīgu trauku kolekciju, kurā ir vairāki tūkstoši vienību.

Taujāts, kas tad cilvēkus pēdējos gados pamudinājis atkal izrādīt interesi par vecajiem traukiem un pat atgriezt tos savā trauku skapī lietošanai ikdienā un svētkos, jauneklis skaidro, ka, pirmkārt, tas ir sentiments. Daudzi traukus atceras no savas bērnības un, atmiņu vadīti, vēlas tos atgriezt savā dzīvē. Turklāt daudzām omītēm joprojām saglabājušies arī tādi komplekti, kas ne reizi nav lietoti un gadiem ilgi glabāti "kādam īpašam brīdim". Būtībā tie ir pilnīgi jauni trauki – kāpēc gan tos izmest? Labāk celt galdā un beidzot dot iespēju pildīt savu funkciju.

Teo novērojis, ka Latvijas porcelāna kopienā ir pamaz tādu, kas tiešām no sirds kolekcionē traukus. Ļoti daudzi to drīzāk uzskata par peļņas avotu un traukus pārdod tālāk, jo pieprasījums ir gana liels.

"Esmu pamanījis, ka cilvēkiem ļoti patīk pagājušā gadsimta 50.–60. gadu Rīgas porcelāna stils. Tolaik parādījās unikālas formas, interesanti grafiskie risinājumi. Liela interese ir arī par vecākiem laikiem – par Kuzņecovu un Jesenu. Šie trauki daudziem saistās ar ļoti sentimentālām atmiņām – tie ir bijuši vecmāmiņām, mammām, viņas ir šos traukus no paaudzes paaudzē glabājušas un nodevušas tālāk. Tad ir cilvēku grupa, kas vēlas saglabāt ikdienišķas 80. gadu servīzes, kas mantotas no omes vai mammas," stāsta jomas lietpratējs.

Šeit Teo kā piemēru min izdaudzināto tējas servīzi "Sigulda". Pēc viņa vārdiem, tā pārsteidz ar graciozo formu un iemieso ne tikai sentimentālas atmiņas, bet arī patiesu skaistumu. Servīze var lepoties ar labu formas risinājumu, skaistu gleznojumu un ļoti plāna porcelāna krūzēm. "Šiem traukiem ir ļoti sena vēsture, tie ir taisīti ar rokām. Savukārt izmantotās krāsas masas bija kaitīgas, un mākslinieki riskēja ar savu veselību. Ļoti nozīmīgs stāsts, kas pelnījis ievērību," piebilst trauku kolekcionārs.

Šī stāsta varonim laika gaitā ir izveidojies visai plašs paziņu loks – cilvēki, kuri, tāpat kā Teo, interesējas par Latvijas porcelāna izstrādājumiem un to vēsturi. Informācijas meklējumos kolekcionārs nereti dodas arī pie māksliniekiem, kas savulaik strādājuši rūpnīcā. Neiztikt arī bez muzeju arhīviem, senu katalogu pētīšanas un rūpnīcas bijušo darbinieku uzrunāšanas. Interesanta nianse: arī paši trauki reizēm satur gana daudz informācijas – uz tiem mēdz būt ražošanas parauga norādes, dekoru numuri un autoru vārdi.

Tiem, kam radusies interese par aizgājušā gadsimta traukiem, vērts pievienoties arī domubiedru komūnām sociālajos medijos un papētīt piedāvājumu, painteresēties, ko saka citi cilvēki. Tad sekojoši arī varēs izsecināt trauku vērtību. Kolekcionārs iesaka apmeklēt arī labdarības veikalus un trauku tirdziņus, jo tur bieži vien var atrast pārsteidzošas pērles. Viņa novērojums – no trauku tirdziņiem bieži arī nāk vairums trauku, kas pēcāk tiek tirgoti internetā. Vienmēr var painteresēties arī starp radiem, vai kādam nav skapjaugšā aizķēries kaut kas interesants.

"Es uzskatu, ka Latvijas stikls, kā arī Rīgas porcelāns un Latvijas keramika ir vērtības, kuras ir nepieciešams saglabāt nākamajām paaudzēm. Īpaši jau, redzot to, kā smagā tehnika iznīcināja mūsu rūpnīcas un traukus. Man ļoti patīk veidot izstādes un parādīt retākas servīzes vai komplektus, kas nav tik zināmi tautā, – lai jūs visi redzētu produkcijas dažādību. Pie viena arī vēlos pateikt īpašu paldies par trauku dāvinājumu Lienei Mankopai!" tā Teo.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".