Sākot ar šo gadu, bioloģisko atkritumu šķirošana ir obligāta – turpmāk pašvaldībām, pārskatot saistošos noteikumus, jānosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana iekļauta obligāti apsaimniekoto sadzīves atkritumu klāstā, lai iedzīvotājiem būtu iespēja tos izmest atsevišķos brūnajos konteineros. Ko tas nozīmē? Mājās, šķirojot banānu mizas, kafijas biezumus, olu čaumalas, burkānu lakstus un citus atgriezumus, nāksies padomāt, kur tos glabāt, nesviežot kopējā sadzīves atkritumu kastē. Tādā veidā ne tikai atkritumu pārstrāde kļūst vieglāka, bet to apsaimniekošana – lētāka, jo par šķirošanas konteineriem jāmaksā mazāk.
Bioloģiskos atkritumus jāšķiro, jo pārstrādē iegūst jaunus resursus – gāzi, siltumu, elektrību un kompostu, kas noder, piemēram, dārzeņu audzēšanā. Tātad – aplis noslēdzas!
Vispirms atgādinājumam – bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineros drīkst izmest gan virtuves, gan dārza atkritumus. Lūk, apkopojums no dažādu atkritumu apskaimniekotāju sniegtās informācijas.
Ko drīkst šķirot un izmest bioloģiskajos atkritumos?
- Dārzeņu un augļu atkritumus (t.sk. mizas, serdes), ogas.
- Tējas un kafijas biezumus (bez filtriem).
- Olu čaumalas, riekstu čaulas.
- Sieru, biezpienu.
- Gaļas, zivju un citus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus.
- Ēdiena atliekas bez iepakojuma (maize, graudaugi ar beigušos derīguma termiņu u.tml.).
- Vecus augus, puķes.
- Nopļauto zāli.
- Koku lapas un zariņus līdz 2 cm diametrā.
Ko noteikti nedrīkst izmest bioloģisko atkritumu konteineros?
- Šķidros atkritumus – saskābušu pienu, zupu, ievārījumu, eļļu u.tml.
- Jebkādu iepakojumu – politielēna maisiņus, stikla burkas, skārdenes.
- Papīru un tā iepakojumus ar dažāda veida pārklājumiem, piemēram, laku, plēvi, plastmasas lodziņiem.
- Zarus un stumbrus, kuru diametrs ir lielāks par 2 cm.
- Tūjas, to zarus un skujas.
- Apstrādātu koksni (lakotu, eļļotu utt.).
- Zemi, augsni, karstus pelnus, akmeņus, izdedžus, kūdru u.tml.
- Bioloģiskās autiņbiksītes un citi izlietoti higiēnas piederumi.
- Mājdzīvnieku tualetes pakaišus.
Bez smakām un atsevišķas telpas – kur šķirot mājās?
Beāte bioloģiskos atkritumus šķiro jau sešus gadus un to sāka darīt, kad vēl dzīvoja nelielā Rīgas 30 m2 dzīvoklī. "Toreiz pilno spainīti "slepus" nesu ārā un iztukšoju tuvumā esošajā, aizaugušajā teritorijā. Jutos kā huligāne, bet šķirot gribēju. Brūno konteineru toreiz nebija gandrīz nekur Rīgā," atceras Beāte. Gadu gaitā mainot dzīvesvietas, viņa vienmēr ir atradusi iespēju šķirot bioloģiskos atkritumus.
"Pavisam nesen pārcēlos uz māju Cēsīs. Šeit viss vienkārši – projektējot jaunu virtuvi, uzreiz paredzēju vietu zem izlietnes atkritumu šķirošanai t.sk. bioloģiskajiem atkritumiem. Kad spainis pilns, nesu ārā uz kompostkaudzi. Šobrīd tā tiešām ir tikai kaudze, jo neesam paguvuši ierīkot ko citu. Tas, protams, ir plānā," stāsta Beāte.
Visizplatītākais mīts par bioloģiskajiem atkritumiem ir, ka tie smako un piesaista mušas un citus kukaiņus. Pārdomāti uzglabāti, šie atkritumi it nemaz nesmako. Nepatīkamie aromāti rodas tad, ja visu kopā izmetam sadzīves atkritumos, turklāt cieši aiztaisītā tvertnē. Izvēlies konteineru vai risinājumu, kas nebūs pārāk cieši noslēgts, bet kurā cirkulēs gaiss. Piemēram, pārstrādāta papīra maisiņi, metāla tvertnes ar caurumiņiem, plastmasas konteiners ar daļēji nosegtu virsmu.
Beāte iesaka nepārspīlēt ar tvertnes izmēru, var sākt ar 5 litru tilpuma tvertni. Tā kā viņa ikdienā ļoti daudz gatavo augu valsts ēdienus, ar dažādām mizām, serdēm u.c. atkritumiem viņas mājās esošā tvertne piepildās ātri. Lai atkritumi rastos mazāk, viņa regulāri rūpīgi pārskata ledusskapja saturu, nepērk produktus vairumā un vispirms pagatavo un apēd to, ko nepieciešams izlietot visātrāk.
Parocīgi ir tas, ka bioloģiskos atkritumus drīkst izmest nekrāsota un nebalināta papīra maisiņos (t.s. brūnā papīra), kā arī bio kompostējamos maisiņos. Izvēloties kompostējamos maisiņus, jāseko līdzi, lai uz tiem bez uzraksta "bio" ir arī marķējums ar atbilstības sertifikāta numuru EN 13432:2002, kā arī frāzei "Kompostējams produkts, kas atbilst ES normatīvajiem aktiem EN 13432", skaidrots "atkritumi.lv".
Šķirojot bioloģiski noārdāmus atkritumus, jārēķinās, ka vishigiēniskāk ir tos regulāri aiznest līdz šķirošanai paredzētajam atkritumu konteineram vai komposta kaudzei/konteineram, ja tāda iekārtota privātmājas pagalmā. Jāielāgo gan, ka pārtikas atkritumus vislabāk izmest bioloģisko atkritumu tvertnēs ar vāku, nevis komposta kaudzē, lai nepiesaistītu savvaļas zvērus, kas varētu mieloties ar ēdiena atliekām.
Ko darīt tiem, kas par bioloģisko atkritumu šķirošanu vēl domā? Beāte iesaka sākt ar to, kas jau ir mājās – paņemt kādu tukšu trauku, piemēram, skābētu kāpostu spainīti, un nolikt virtuvē uz virsmas. Darbojoties virtuvē, var sākt tajā izmest viegli identificējamus pašu saražotos bioloģiskos atkritumus. Piemēram, sīpolu, kartupeļu mizas, nokaltušas telpaugu lapas, augļu mizas un serdes. "Lai rodas ieradums tos mest vienā vietā. Tad pamazām pāriet uz lielāku trauku, kuru novietot pie parasto atkritumu tvertnes. Šķirot patiesībā ir patīkami, ja atrod veidu, kas der paša vajadzībām," iedrošina Beāte.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
