Eksperti: depozīta sistēma veicina atkritumu šķirošanu, bet nemazina patēriņu

Saskaņā ar depozīta sistēmas uzturētāju datiem šobrīd depozīta punktos tiek atgriezti aptuveni 80% no tirgū laistā depozīta iepakojuma. Daudz vai maz – tas ir diskutabls jautājums. Viss atkarīgs, ar ko salīdzina.

Piemēram, ja skatāmies uz valstīm, kurās šī sistēma darbojas jau gadiem, tas ir salīdzinoši maz (piemēram, Lietuvā depozīta punktos tiek atgriezti vairāk nekā 90% depozīta iepakojuma). Savukārt, ja ņem vērā, ka Latvijā kopumā ir vāji attīstīta atkritumu šķirošanas kultūra, tas ir visnotaļ daudz. Tiesa, ekspertu vērtējumā finansiālais aspekts ir daudz nozīmīgāks faktors iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumu veicināšanā nekā tā dēvētais "zaļais" dzīvesveids, kura pamatā ir atbildīga attieksme pret vidi.

"Tas, protams, ir lielā mērā skaidrojams ar aktuālo ekonomisko situāciju valstī. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka sabiedrībā joprojām nav izpratnes par to, kādi iepakojumi ir vai nav pārstrādājami. Piemēram, saskaņā ar "Kantar" pētījuma datiem*, tikai katrs otrais Latvijas iedzīvotājs zina, ka marķējums "100% pārstrādājams produkts, tā iepakojums" nozīmē, ka iespējams ir pārstrādāt visu produktu vai atsevišķas tā daļas. Ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuri uzskata, ka šādi produkti, to iepakojumi ir veselīgi, dārgi, nesatur naftas produktus un sintētiskus materiālus," skaidro Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Lai gan nevar noliegt, ka depozīta sistēma būtiski veicina atkritumu šķirošanas kultūras attīstību, tā nepalīdz risināt galveno ar atkritumu apriti saistīto jautājumu – atkritumu apjoma pieaugumu. Un šī problēma ir aktuāla ne tikai Indijā, Indonēzijā un daudzās Āfrikas valstīs. Arī Latvijas atkritumu apjoms pieaug ļoti strauji, radot izaicinājumus saistībā ar to atkārtotu pārstrādi, noglabāšanu vai reģenerāciju.

"Depozīta sistēma ir nozīmīga aprites ekonomikas sastāvdaļa, jo primāro resursu ieguves apjomi pasaulē pēdējo 50 gadu laikā ir pieauguši trīs reizes un ir sagaidāms, ka tie turpinās augt. Arī atkritumu īpatsvars turpina augt. Ja šobrīd mēs to īpaši neizjūtam, jau tuvākajā nākotnē lielais atkritumu daudzums var radīt virkni nopietnu izaicinājumu visai Latvijas sabiedrībai un arī valsts ekonomikai. Lai izvairītos no šiem riskiem, šobrīd ir ļoti svarīgi fokusēties uz atbildīgu un gudru patēriņu," uzsver Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.

Līdzīgās domās ir Inese Avota, "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā. Tāpēc pērnā gada izskaņā uzņēmums īstenoja izglītošanas kampaņu, kurā aicināja Latvijas iedzīvotājus samazināt radīto atkritumu daudzumu, pērkot mazāk, lietojot dažādas lietas ilgāk, labojot, pārdodot vai atdodot lietas pirms izmešanas, kā arī šķirojot atkritumus rūpīgāk. "Lai pēc pāris gadiem mēs nenonāktu situācijā, kad "Getliņu" atkritumu poligons ir pilns, un, iespējams, ir jāmeklē vieta jaunam poligonam kaut kur Rīgā vai Pierīgā, mēs aicinām cilvēkus tikai nedaudz mainīt savus ikdienas paradumus, tā sniedzot savu ieguldījumu saražoto atkritumu daudzuma samazināšanā," tā Inese Avota.

Arī starptautiskā pieredze liecina, ka efektīvākais veids, kā veicināt patēriņa samazināšanos, ir patērētāju izglītošana ne vien par to, kāpēc ir būtiski samazināt dažādu iepakojumu apriti tirgū, bet arī – kā to izdarīt labāk. Pie kam, tā nav tikai valsts institūciju atbildība. Sabiedrības izglītošana par patēriņa mazināšanas iespējām un labo praksi ir arī dažādu produktu ražotāju un izplatītāju atbildība. Piemēram, viena no nozarēm, kas rada vislielāko atkritumu daudzumu jeb aptuveni 30% no visiem pasaules atkritumiem, ir pārtikas ražošana.

* Aptauja īstenota 2022. gada jūnijā, aptaujājot tiešsaistē 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.