Lai arī katrai organizācijai ilgtspēja nozīmē ko citu, savas apņemšanās ilgtspējas jomā ikvienam uzņēmumam un iestādei ir jāpierāda ar reāliem darbiem, nevis vārdiem. Tomēr ekspertu novērojumi liecina, ka realitātē tieši "vārdi" parasti dominē pār darbiem. Tieši tāpēc tiek ieviesti aizvien jauni regulējumi, bet esošo prasības kļūst stingrākas. Piemēram, nule kā ir stājies spēkā Eiropas Savienības regulējums, kas nosaka par obligātu īstenot nefinanšu ziņošanu visiem lielajiem un biržā kotētajiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi vairs nevarēs izvēlēties, ko un kā komunicēt par saviem centieniem ilgtspējas jomā, – tas būs jādara pēc vienota standarta, tāpēc dažādu organizāciju dati būs salīdzināmi.
"Latvijā tikai retais uzņēmums ziņo par saviem ilgtspējas mērķiem proaktīvi. Turklāt vairums šo komunikāciju īsteno pēc principa – vispirms kaut ko izdarīsim un tad, ja viss būs veiksmīgi, pastāstīsim par paveikto citiem. Tam ir vairāki iemesli, taču galvenais – uzņēmumi nav gatavi atzīt, ka tiem kaut kas neizdodas," skaidro komunikācijas aģentūras "GOLIN Riga" vadītāja Laima Zēmele. "Tomēr ir svarīgi atcerēties – jo aktīvāks un atklātāks uzņēmums ir publiskajā telpā, jo lielākas ir tā izredzes veicināt ilgtspējīgu sava biznesa izaugsmi, tostarp piesaistīt finansējumu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
