Klausies pasaku! Zvirbuļu ģimenes pikniks biotopā

Zvirbuļmamma nepārtraukti domāja par to, lai katrā kopīgā piedzīvojumā zvirbulēni iemācās kaut ko jaunu, tādēļ arī šoreiz piknikam bija pievienotā vērtība. "Bērni, vai zināt, kas ir biotops?" jautāja mamma. Zvirbuļmāsiņa un Zvirbuļpuika saskatījās, kā mēģinādami saprast, vai otrs zina atbildi, un beigās noteica: "Nē, nezinām gan." Tad mamma nopriecājās, ka nu būs tēma piknikam: "Par biotopu sauc tādu vietu, kas īpaši piemērota kādas konkrētas augu, dzīvnieku vai sēņu sugas dzīvošanai. Piemēram, pļava, purvs un grava ir biotopi. Šodien dosimies vienu tādu izpētīt." Abi zvirbulēni nopriecājās: "Tas tik būs vareni!" – un sāka palīdzēt māmiņai.

Visa zvirbuļu ģimene sāka gatavoties – katrs izvēlējās savu iecienītāko gardumu, lai dalītos ar pārējiem. Zvirbuļmāsiņa ātri uztaisīja sēkliņu, ogu un auzu pārslu maisījumu, kuram pielika jogurtu un mazliet medus. To viņa rūpīgi salika mazās burciņās. "Tas būs labs saldais ēdiens," noteica Zvirbuļtētis, noglāstot māsiņai galvu.

Tikmēr tētis ar Zvirbuļpuiku smērēja, veidoja un lipināja kopā trīs dažādas sviestmaizes – ar sēņu pastēti, speķa gabaliņiem un tomātiem. Tētim īpaši garšo, ja maizīti pirms tam apgrauzdē. Zvirbuļmamma sagatavoja dzērienus un našķus – siltu tēju un sēkliņu cepumus.

Kad visi bija gatavi, ģimene devās uz tuvējo pļavu, kas atradās meža ielokā, ne pārāk tālu no mājām. Ja godīgi, mežs bija vieta, kur mazie zvirbulēni nekad nebija bijuši, tāpēc jutās īpaši satraukti un priecīgi izspurgt no savas mājiņas. Bet, kad visi nonāca pļavā, viņi ieraudzīja daudz jaunu augu, dzīvnieku sugu, dažādus neredzētus kukaiņus un tauriņus.

Nonākot pie pļavas, Zvirbuļu tētis teica: "Skatieties, bērni! Tas ir biotops – precīzāk jāsaka, dabiskā pļava un ganības. Tā to sauc zinātnieki un dabas speciālisti. Tādas pļavas ir īpašas ar to, ka tajās var sastapt vairāk nekā pusi no Latvijas Sarkanās grāmatas sugām – pat 400! Tas nozīmē, ka reto sugu pļavās ir daudz vairāk nekā jebkurā citā biotopā, piemēram, purvā."

"Tēti, kas ir Sarkanā grāmata?" jautāja zvirbulēni. "Tā ir grāmata, kurā nosauktas visas apdraudētās un retās sugas – gan dzīvnieku, gan augu – un arī sēnes. Daudzi gudri

pētnieki tajā ir uzskaitījuši un aprakstījuši sugu, kā tā izskatās, kur dzīvo, ar ko īpaša un kā to pasargāt. Grāmatā ir vismaz 600–700 sugu, un to visu laiku papildina."

Arī Zvirbuļu mamma iesaistījās sarunā: "Kā jums šķiet, vai tās pļavas, kur var redzēt gotiņas, aitiņas vai zirgus, kā arī labību, arī skaitās biotops?" Zvirbulēni lauzīja galvu, līdz paraustīja plecus. Mamma turpināja: "Nē, nav gan, jo tās nesen tikušas artas, augi tajās ir iesēti ar sēklām, vai arī tās ir mēslotas. Pētnieki interesējas par tām pļavām, kurās jau sen nekas nav mākslīgi darīts – tās dzīvojušas savā nodabā, neskartas un nemanāmas. Un – jo tās vecākas, jo labāk." Zvirbuļu tētis papildināja: "Kā jūs redzējāt, te ir arī ļoti daudz kukaiņu un pļavās ligzdo ļoti daudz putnu sugu. Šī vērtīgā pļava ir viņu mājas, tādēļ vislabāk, ka pļavu neviens neaiztiek – nemēģina rakt vai sēt kādus citus augus."

Iepazinuši, ko nozīmē biotops, bērni turpināja tā malā mieloties ar līdzpaņemto piknika cienastu, izbaudot skaisto skatu, čivināšanu, zuzināšanu, zāles šalkoņu un svaigo gaisu. Pikniks bija izdevies un sirsnīgs, un Zvirbuļu mamma ar tēti bija priecīgi, ka varēja mazajiem iemācīt ko jaunu.

Šodien zvirbuļu ģimene uzzināja, kas ir biotops. Nav vienas pareizās atbildes, bet atceries – tā ir vieta, kura ir vislabāk piemērota kādai dzīvnieku vai augu sugai. Tas nozīmē, ka tai tur ļoti, ļoti patīk un tā nedzīvos nekur citur. Un mums visiem jācenšas to saglabāt tieši tādu, neko nemainot.

Pasakas beigas. Paldies, ka klausījies!

Projektu "Čivinātāja dienasgrāmata" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds, par projekta saturu atbild SIA "PR Kvadrāts".