DBS rakstu bildes - 563
Foto: Māris Kiseļovs
Zvirbuļtētim, kā jau daudziem tētiem, ļoti patika makšķerēt. Tas bija burvīgs laiks, kurā nodoties pludiņu, āķu un āķīšu gatavošanai, makšķeres apčubināšanai un aprīkojuma uzlabošanai. Tētis varēja stundām ķimerēties un nedzirdēt pilnīgi neko, kas notiek apkārt. Kad mazie zvirbulēni paaugās, arī viņi sāka interesēties, ko tētis dara un kur pazūd. Ko viņš dara tajās agrajās rīta stundās, kad vēl tiiik ļoti nāk miedziņš?

Tā nu vienā jaukā dienā Zvirbuļpuika saņēma dūšu pajautāt: "Tēt, kas ir makšķerēšana?" Zvirbuļtētis bija priecīgs, ka var dalīties ar vienu no saviem vaļaspriekiem: "Makšķerēt nozīmē ķert zivis. Upēs un ezeros to ir ļoti daudz, tādēļ vienmēr būs, ko noķert. Daži tās ķer un apēd, bet man labāk patīk tās palaist brīvībā. Var teikt, ka tas tāds sports. Noķer, pasveicini un palaid atpakaļ ūdenī!"

Viņš turpināja: "Īpaši jauki to darīt no rīta, kad daba vēl tikai mostas, viss apkārt ir kluss, miglā tīts. Un līdzi ir Zvirbuļmammas pagatavotās sviestmaizes ar tēju. Mmmm, cik jauki!" Zvirbuļtētim bija tik omulīgs skats, kad viņš to stāstīja, ka zvirbulēns arī gribēja izmēģināt, kā tas ir. "Tēti, tēti! Es arī drīkstu iet tev līdzi makšķerēt? Lūdzu, lūdzu!" Zvirbuļpaps tik nosmējās: "Nu, ja spēsi no rīta pamosties un palīdzēsi māmiņai, sarunāts!"

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!