Valdis Melderis lasa pasaku! Lidošanas stunda un gaisa piesārņojums  (1)

Visi četri – Zvirbuļmamma, Zvirbuļpaps, māsiņa un brālītis – jau kādu laiku bija mēģinājuši apgūt ātros pagriezienus un asos līkumus, tad nolēma atpūsties uz kādas mājas palodzes. Tā bija deviņstāvu māja ar lielisku skatu uz visām pusēm. Uz palodzes maliņas sēžot, viņi ieraudzīja, kā no dūmeņiem nāk dažādu krāsu dūmi. Bija vēls rudens, gandrīz jau ziema un apkures sezona sākusies.

Abi zvirbulēni sāka vecākus tirdīt, kas tie par dūmiem, kur tādi rodas un kādēļ tiem dažādas krāsas. "Vai tas tādēļ, ka vienu mājiņu silda ar baltu malku, bet citu – ar brūnas krāsas?" jautāja Zvirbuļmāsiņa.

Zvirbuļpaps paskaidroja: "Dūmu krāsa mainās tādēļ, ka apkures krāsns tiek nepareizi izmantota. Tādi tumši dūmi var rasties, ja nav tīrīts skurstenis, ja krāsnī nepareiza temperatūra vai ja izmanto vēl slapju malku. Vai arī, bitīt matos, tiek dedzināti atkritumi!" Tētis par to ļoti iekarsta: "Nekad, nekad nedrīkst dedzināt gružus! Ja vienā apkures katlā vai kamīnā samet spīdīgos žurnālus, vecus paklājus, kādu krāsotu rotaļlietu vai plastmasas maisiņu, tas viss kopā veido ķīmisku kokteili! Un nav jau tā, ka tas viss pazūd – mēs visi to kokteili elpojam!"

Kamēr paps nomierinājās, māmiņa turpināja skaidrot: "Tētim taisnība. Šīs smalkās daļiņas, kas nāk no skursteņa ar dūmiem, paliek gaisā un pamazām nosēžas mums apkārt. Vai esat kādreiz pamanījuši, ka ziemā sniegs ir pelēks? Tāds kā ar smalku kārtiņu? Tie visi ir sliktie nosēdumi un gaisa piesārņojums. Tas apdraud vidi mums apkārt, veicinot to, ka zemīte un ūdens paliek skābāki, tiek nodarīts kaitējums kokiem, krūmiem un ogām mūsu dārzos! Tas nejaukais gaisa piesārņojums bojā soliņus un pat māju sienas. Diemžēl arī mēs to elpojam un vairāk slimojam, jo var rasties astma, sirds, plaušu un citas bīstamas slimības."

"Un ozons!" iesaucās Zvirbuļtētis.

Brālītis ar māsiņu saskatījās: "Kas ir ozons? Vai tas ir kāds dzīvnieks?"

"Ozona slānis ir tāda kā aizsargkārtiņa, kas atrodas 20–25 kilometru augstumā," paskaidroja Zvirbuļmāmiņa. Visi zvirbuļi paskatījās augšā mākoņos. Viņa turpināja: "Mēs to neredzam, bet tas dara svētīgu darbu – aizsargā Zemi no pārmērīga Saules

ultravioletā starojuma. Ja mums tā būtu par daudz, dzīvās būtnes ietu bojā. Ozona slānis šo kaitīgo ietekmi uzsūc jeb absorbē, tādā veidā mums palīdzot. Taču problēma ir tajā, ka gaisa piesārņojums šo aizsargslāni padara plānāku, taisa tajā caurumus. Un bīstamais starojums spiežas cauri līdz zemei, radot kaitējumu mežiem, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem."

Zvirbulēni saskuma, jo māmiņas stāstītais viņus nepavisam neiepriecināja. "Neuztraucieties, mēs katrs varam darīt kaut ko, lai nelabvēlīgo ietekmi mazinātu. Piemēram, šajā gadījumā, pirms sākam kurināt krāsnis un kamīnus, pārbaudīt, vai tie ir labā stāvoklī un nekas nav saplīsis, kurināt pareizi, izmantojot labi žāvētu malku un labi iztīrīt skursteni," paskaidroja Zvirbuļtētis. "Vēl labāk būtu izvēlēties kādu dabai draudzīgāku sildīšanas iekārtu. Tagad visādas gudras ietaises – siltumsūkņi, granulu katli, centralizētā apkure. Kā tik nav!" viņš piebilda.

"Svarīgākais, ka tas palīdz un gaisā nenonāk visādas kaitīgas vielas. Mēs visi esam daļa no dabas, un visiem kopā jārūpējas par tās tīrību un drošību. Man prieks, ka lidošanas stundu apvienojām ar tik svarīgu zinību apguvi," nopriecājās māmiņa, un visa zvirbuļu ģimene sāka taisīties uz māju pusi.

Pasakas beigas. Paldies, ka klausījies!

Projektu "Čivinātāja dienasgrāmata" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds, par projekta saturu atbild SIA "PR Kvadrāts".