Klausies pasaku! Katram zvirbulim pa eglei!

"Ai, māmiņ, vai atceries mūsu eglīti?" māsiņa iesaucās. "Vēl joprojām redzu tās skaistās ogu virtenes un čiekuru rotājumus, burvīgo skuju smaržu! Cik žēl, ka Ziemassvētki tikai reizi gadā."

"Man jau šķiet, ka tas labi – citādi ātri apniktu. Bet jauko eglīti atceros. Tā tiešām bija brīnišķīga," Zvirbuļmāmiņa noteica un piebilda: "Bet vai tu atceries, ko toreiz mežā, eglīti meklējot, runājām? Par meža īpašo lomu dabā?"

Pēkšņi pieskrēja Zvirbuļpuika un iesaucās: "Es gan atceros! Meža sargi staigā pa mežu un vēro, kas tur notiek, skatās, vai koki nav saslimuši, vai nav kādi slikti kukaiņi uzbrukuši. Uuunn... kaut kas vēl tur bija..."

Māmiņa abus nosēdināja uz gultas malas un sāka stāstīt: "Mežs palīdz samazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Pēdējā laikā Latvijā ir ļoti karsts un sauss, te atkal pārāk daudz līst vai plosās stipras vētras. Mežam un visai dabai tas nav veselīgi. Tā izpaužas klimata pārmaiņas. Bet koki mums ir vajadzīgi, jo tie piesaista ogļskābo gāzi jeb oglekli un pretī izdala skābekli, kas mums visiem vajadzīgs elpošanai. Tādā veidā koki palīdz samazināt klimata pārmaiņas."

Istabā ienāca Zvirbuļpaps un iesaistījās sarunā. Viņš nosēdās abiem zvirbulēniem pa vidu, papildinot māmiņu: "Vai zinājāt, ka arī būvniecībā izmantots koks, koka mēbeles un priekšmeti darbojas kā oglekļa glabātuve? Jā, tas to uzsūc sevī un arī palīdz mazināt klimata pārmaiņas."

Viņš turpināja: "Lai mežs būtu vesels, to ir svarīgi kopt. Ja koki aug tuvu cits citam, tiem nav vietas izplesties. Gluži kā jums tagad, sēžot blakus, – jūs nevarat izstiept spārniņus katrs uz savu pusi. Un, ja koks var izplesties, tas aug ātrāk un var vairāk uzņemt oglekli."

Zvirbuļpuika vēlējās noskaidrot: "Kur tas ogleklis paliek?" Paps atbildēja, ka koks to noglabā sevī. "Vēl kāds interesants fakts, un tad gan man jāiet darbos," apķērās Zvirbuļtētis. "Meža kopšana nozīmē arī koku ciršanu – ja nocērt vecos un slimos kokus, tad vietā iestāda jaunu. Gudri meža speciālisti var atlasīt koku sēklas, kas labāk iztur karstumu, sausumu, vēja vai sniega vētras. Tad tādās lielās sēklu plantācijās tās audzē un pavasarī iestāda mežā. Bet nu gan man jāiet."

Zvirbuļmāmiņa tik noteica: "Pareizi tētis saka – mums visiem laiks atgriezties pie iesāktajiem darbiem. Un atcerēsimies – lai arī nākamgad, aiznākamgad un vēl ilgi pēc tam mums un citiem būtu Ziemassvētku eglīte, būsim uzmanīgi, lai sausā laikā neradītu ugunsgrēku, nemēslosim mežā un novēlēsim mežam veselību! Mežs ir mājas gan mums, gan dažādiem dzīvniekiem un kukainīšiem, gan cilvēkiem – mīlēsim savas mājas!"

Pasakas beigas. Paldies, ka klausījies!

Projektu "Čivinātāja dienasgrāmata" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds, par projekta saturu atbild SIA "PR Kvadrāts".