Ieva Adamss lasa pasaku! Bezatkritumu dzīvesveids – kas tas par putnu?  (4)

Ņemot vērā šī gada apņemšanos dzīvot un domāt videi draudzīgāk, arī svētki jāsvin atbildīgi, ierosināja māmiņa: "Vai esat ko dzirdējuši par bezatkritumu dzīvesveidu, kas aicina samazināt atkritumu apjomu visās dzīves jomās?" Visi zvirbuļi nogrozīja galvas un gaidīja skaidrojumu. "Tas nozīmē domāt, ko un cik daudz pērkam, kā pārvietojamies, kā iekārtojam savu māju, kā svinam svētkus, ko izmetam atkritumos. Patiesībā lielāko atkritumu daļu veido pārtikas iepakojums – piena, sulas pakas, saldētu dārzeņu maisiņi un citi iepakojumi –, kā arī ēdienu pārpalikumi un citi spontāni pirkumi."

"Māmiņ, vai tas nozīmē, ka nevaram pirkt svētku balonus?" mazliet skumīgi jautāja Zvirbuļmāsiņa. "Diemžēl baloni patiešām ir vienu reizi lietojams rotājums – to piepūš un pēc tam, kad tas izlaiž gaisu, izmet miskastē. Tā rodas ļoti daudz atkritumu, no kuriem var izvairīties. Rotājumiem varam izvēlēties svaigus vai kaltētus ziedus, dažādas meža un pļavas veltes – čiekurus, zarus, sūnas, smilgas, ogas vai augļus. Savukārt citus rotājumus var gatavot no tā, kas pieejams mājās – no vairs nevajadzīgiem apģērba gabaliem vai papīra lapām var izgriezt trīssturīšus un izveidot virteni, no krāsaina papīra var pagatavot dažādus pušķus," Zvirbuļmāmiņa minēja dažus piemērus.

Arī Zvirbuļtētim raisījās idejas atkritumu mazināšanai: "Āaaa, bet tad jau arī dāvanas var saiņot dabai draudzīgi – tās var iesaiņot audumā vai pat izlasītā avīzē, kaut ko var iebērt glītā stikla burciņā un apsiet ar ziedu pušķīti."

"Ļoti pareizi," paslavēja māmiņa. "Un ēdienus var pasniegt uz šķīvjiem, nevis uz vienreizlietojamiem plastmasas traukiem. Jūs esat labi sapratuši, kā radīt mazāk atkritumu svinībās, bet kā to ievērot katru dienu?"

Ašais Zvirbuļpuika uzšāva gaisā spārniņu, sparīgi vicinādams, apliecinot, ka zina atbildi: "Šķirot plastmasu, metālu, papīru, stiklu, elektropreces un veidot kompostu!" Māmiņa iesmējās un apstiprināja: "Kāds malacis! Esi labi iegaumējis, ko mācījāmies. Jā, tas ir pareizi, un varu ieteikt vēl dažus padomus. Bezatkritumu dzīvesveidā cenšas ievērot šādus likumus: atteikties, samazināt, lietot atkāroti, salabot, šķirot, kompostēt."

"Par komposta izveidi jau runājām – tur nonāk bioloģiskie jeb pārtikas pārpalikumi, zāle, lapas un citi dārza atkritumi. Ja, izpētot kopējos atkritumus, redzams, ka lielu daļu veido pārtika, tas nozīmē, ka pērkam pārāk daudz, slikti plānojam, pagatavojam vairāk, nekā varam apēst, un turpmāk tas jādara prātīgāk," paskaidroja Zvirbuļmāmiņa. "Tāpat svarīga ir šķirošana – plastmasu, papīru, metālu, stiklu, elektropreces un tekstilu var izmantot vēlreiz un pārstrādāt citos priekšmetos. Tā mēs varam samazināt kopējo atkritumu daudzumu."

Atteikties nozīmē padomāt – vai man tiešām vajag šo jauno kleitu, kedu pāri vai vēl kādu nieciņu? Varbūt mājās jau tāds ir? Un tad nāk palīgā ieteikums lietot atkāroti – drēbes, traukus, mēbeles var aizņemties vai pirkt jau lietotus. Pirkumus no veikala nest savā auduma somā, nevis plastmasas maisiņā. Tas attiecas arī uz savu ūdens pudeli, kurā ūdeni var liet no krāna, nevis pirkt jaunu plastmasas iepakojumu.

Māmiņa pacēla saplīsušo spaini: "Un te ir piemērs likumam "salabot". Šo rokturi nostiprināsim un spaini lietosim vēl daudzus gadus. Nebūs jāpērk jauns. Līdzīgi var sašūt drēbes un salabot citas lietas, tādējādi neradot jaunus atkritumus."

"Bet ko var samazināt?" jautāja Zvirbuļpuika. "Samazināt varam atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi, piemēram, kopumā pērkot mazāk, neiegādājoties produktus, kas iesaiņoti vienreizlietojamā vai plastmasas iepakojumā. Uz veikalu var doties arī ar savu kastīti un palūgt, piemēram, salātus vai citus produktus iesvērt tajā – arī šāda rīcība mazinās augošos plastmasas kalnus," paskaidroja Zvirbuļmāmiņa.

"Ja visi aizdomātos, ka mūsu radītie atkritumi katru dienu nonāk upēs, jūrās, mežos, tiek aprakti zem zemes vai sadedzināti, radot nopietnu piesārņojumu, un darītu kaut ko no tā, ko šodien izrunājām, daba būtu tīrāka un skaistāka," noteica Zvirbuļpaps. Ideju iedvesmoti, visi turpināja gatavoties dzimšanas dienas ballītei, bet – jau krietni apņēmīgāk un apzinātāk.

Pasakas beigas. Paldies, ka klausījies!

Projektu "Čivinātāja dienasgrāmata" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds, par projekta saturu atbild SIA "PR Kvadrāts".