Lauris Dzelzītis lasa pasaku! Zvirbuļi laukos

Šoreiz gan ciemošanās sanāca ātrāk – jau pavasarī, jo Vecajam zvirbulim apritēja apaļa jubileja un radi salidoja no malu malām. Sēžot pie svētku galda, sākās sarunas par zemes darbiem un labības sējas laiku. "Rīt saimnieks dosies laukā – zvirbulēni varēs paskatīties, kā tas notiek. Varu derēt, ka tik lielas mašīnas nebūsiet redzējuši!" nodārdināja Vecais zvirbulis. "Pat es pie tām jūtos kā mazs putnēns! Turklāt tie traktori ir arī gudri – visu darbina automātika un programmas, šoferim tik atliek stūrēt un reizi pa reizei spiest kādu pogu." To dzirdot, zvirbulēni jau nevarēja sagaidīt rītu.

Nākamajā dienā visi devās uz lauka malu vērot darbus. Un tā tik tiešām bija, kā Vecais stāstīja, – lieli traktori riņķoja pa lauku, mēslojot zemi un sējot labību. Zvirbuļpuika iejautājās: "Klau, bet kādēļ tie graudi ir tādi sarkani? Man šķita, ka sēklas ir sēklu krāsā – brūnganas?" Vecais zvirbulis gardi iesmējās un paskaidroja, ka tas tādēļ, ka sēklas apstrādātas ar aizsargvielu: "Sēklas apstrādā ar kodni – tā ir aizsargājoša ķīmiska viela, kas sēklu paglābj no augu slimībām un kaitēkļiem, kuri varētu būt augsnē. Kā potes bērniem, kas pasargā pret konkrētu slimību. Potes sēkliņai. Vielas sarkanā krāsā aizsargā pret slimībām, bet zilā krāsā – ir barības vielas un mikroelementi. Ja neizmantotu kodinātas sēklas, augi būtu daudz vairāk jāmiglo."

Zvirbulēni interesējās, vai šīs vielas pēc tam paliek zemē un kas ar tām notiek. Lauku zvirbulis paskaidroja, ka kodnes vielas tiek stingri pārbaudītas, lai nekādas sliktas ietekmes nebūtu. "Tā sadalās, un viss. Gudri zinātnieki ir veltījuši daudz laika, lai to pārbaudītu. Kukurūzai būs vairāk iespēju augt un dot bagātīgu ražu. Un, lai tā izaugtu vēl labāka, sējas laikā kopā ar graudiem izmet arī minerālmēslojumu. To iestrādā zem grauda, un tam ir pats labākais augšanas starts. Nu gluži kā mums. Ja mēs esam labi un pareizi paēduši – dārzeņus, graudaugus un citas vērtīgas vielas – mums ir vairāk spēka, jūtamies labāk un esam izturīgāki pret slimībām. Tāpat zemītei vajag pareizās minerālvielas, lai gadu no gada nodrošinātu bagātīgu ražu un turētos pretī kaitēkļiem vai infekcijām," paskaidroja Lauku zvirbulis.

"Vai tad nepietiek ar saulīti un lietu, lai sēkliņas varētu augt?" domīgi vaicāja Zvirbuļmāsiņa.

Lauku zvirbulis nopūtās: "Agrāk varbūt arī pietika, bet pašlaik vairs ne. Cilvēku skaits pasaulē tikai pieaug, un visiem vajag ēst. Gan labību, gan dārzeņus, augļus un lopiņus vajag vairāk. Jo vairāk to visu audzē, jo vairāk dažādos veidos tiek izmantota zeme. Sanāk, ka lauksaimniecība pārmērīgi izplešas. Lai vairāk izaudzētu, lauksaimniecības zemes vajag paplašināt, zemi apūdeņot, attīrīt, art, lietot vairāk augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu. Visas šīs darbības rada arī vairāk oglekļa dioksīda. Pavisam zinātniski runājot, tāds ķīmisks savienojums kā metāns rodas gandrīz visās lauksaimniecības darbībās, arī nepareizi apsaimniekojot atkritumus fermās. Savukārt mēslošanas līdzekļu izmantošana ir galvenais slāpekļa oksīda emisiju avots. Tas viss lido augšā debesīs un uzkrājas Zemes atmosfērā, radot infrasarkano starojumu un uzsildot planētu, kas ir slikti. Bet tas jau ir atsevišķs stāsts citai reizei," noteica Lauku zvirbulis.

Zvirbuļmāmiņa, kura arī klausījās stāstījumā, jautāja, ko tad var darīt, lai arī lauksaimniecība būtu Zemei draudzīga. "Mēģināšu tā vienkārši izskaidrot," apdomājās Lauku zvirbulis. "Vajag domāt un saimniekot ilgtspējīgi. Re, atkal gudrs vārds! Tie modernie traktori jau ir daļa no prātīgas saimniekošanas – veicot augsnes analīzes, gudri tiek aprēķināts, cik un kādu mēslojumu vajag, lai nebērtu to lieki tur, kur nevajag. Tad vēl var izmantot videi draudzīgas jeb energoefektīvas iekārtas un atjaunīgās enerģijas avotus, piemēram, saules un vēja enerģiju. Lietot dažādas dabiskas un integrētas metodes, lai būtu mazāk jāizmanto augu aizsardzības līdzekļi un mazāk jābojā zemes auglīgais slānis. Par zemīti jārūpējas."

"Rūpes par augiem un to veselību ir ļoti svarīgas cilvēkam un citām dzīvām būtnēm uz mūsu Zemes – lai mums būtu, ko ēst, un tīrs gaiss, ko elpot. Tādēļ tā arī darīsim – rūpēsimies par zemīti!" mīļi noteica māmiņa, un visi turpināja vērot darbus uz lauka.

Pasakas beigas. Paldies, ka klausījies!

Projektu "Čivinātāja dienasgrāmata" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds, par projekta saturu atbild SIA "PR Kvadrāts".