"Un kā tad klājas?" interesējās Zvirbuļmāmiņa. "Redzu, ka notiek remontdarbi, stāv ķerras un gružu maisi, kaudzē sakrauti dēļi. Tad jau kafejnīca attīstās?" Stārķa kungs viņas teikto palaboja, sakot, ka tie nav nekādi dēļi: "Tas ir šīferis. Laiks mainīt veco jumtu. Laukos vēl ir viena otra māja, kurai šīfera jumts stāv jau pusgadsimtu. Paldies Dievam, ka to beidzot maina!"
Noklausies! Pasaku lasa Jānis Kronis
Zvirbuļpaps brīnījās: "Kā tā? Kas tad šim vainas?"
"Nu man jau likās, ka tie pilsētnieki ir zinošāki..." zem knābja nomurmināja stārķis un turpināja, "kā jau teicu, tas pelēkais viļņainais, kas izskatās pēc dēļu kaudzes, ir šīferis jeb bīstamais atkritums. Tas ir kaitīgs veselībai, jo šīfera putekļi dara ļaunas lietas – ja mēs to ieelposim, beigas būs! Šīferis sastāv no azbesta. Ja to nepareizi mēģina noņemt, drupina vai plēš, veidojas azbesta putekļi. To daļiņas ir kā šaura un gara adata vai šķiedriņas, ko mēs ieelpojam. Plaušās un citos orgānos ap to veidojas dažādi apaugumi, rētaudi un plaušu slimības, pēc 15–20 gadiem azbests var izraisīt arī barības vada, balsenes, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzējus. Es saku – beigas būs!" dramatiski noplivinājās stārķis.
Zvirbuļu ģimene pārsteigti saskatījās, jo tiešām nebija zinājuši, ka šīferis ir tik bīstams. "Tad jau tam vispār nevar pieskarties un nedrīkst ļaut to mētāt apkārt," izteicās Zvirbuļpaps.
Stārķa kungs apliecināja, ka pret to jāizturas uzmanīgi: "Nudien. Noņemšana no jumta jāveic akurāti. Diemžēl izmesto šīferi var atrast mežos, grāvju malās, pat jūras krastā. Nezinoši ļaudis to izmanto dobju malu iekārtošanai vai pat uzber uz ceļa, bitīt matos! Azbesta putekļiem klāts ceļš!"
"Vai, vai, vai! Laukos diezgan bieži vēl redzami šīfera jumti," bēdājās Zvirbuļmāmiņa, atceroties garākus lidojumus. Turklāt bieži uz jumtiem vai zem tiem putni iekārto ligzdas, cilvēki un bērni visu laiku ir apkārt, sunīši, kaķīši arī turpat blakus dzīvojas.
"Nu jā, to ražot un pārdot ir aizliegts vairāk nekā 20 gadus, bet nav obligāti uzreiz plēst nost un likt jaunu jumtu. Tādēļ šīferis vēl daudzviet manāms un, visticamāk, tā būs vēl daudzus gadus," noteica Stārķa kungs.
Ašais Zvirbuļpuika jautāja: "Kur liek bīstamo šīferi? Parastā miskastē taču nevar?"
"Pilnīga taisnība! Šīferi nepārstrādā – tas tiek noglabāts bīstamo atkritumu poligonos speciālās, bieza betona kastēs," stārķis paskaidroja. "Tādēļ, ja redzat šīfera gabalus uz ceļa, mežā vai kādam dārzā, brīdiniet, ka tas ir drauds veselībai, un paskaidrojiet, ka no tā uzmanīgi jāatbrīvojas, vai paši ziņojiet Valsts vides dienestam!" pamācīja Stārķa kungs un devās apkalpot citus viesus. Bet Zvirbuļu ģimene pēc atpūtas devās tālāk savā ceļojumā.
Pasakas beigas. Paldies, ka klausījies!
Lejupielādē krāsojamo lapu, izprintē un krāso!
Projektu "Čivinātāja dienasgrāmata" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds, par projekta saturu atbild SIA "PR Kvadrāts".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
