Pētersons lasa pasaku! Dienasgrāmatas beigas – planēta ir mūsu mājas  (1)

"Mani mīļie, kurš atceras, kas ir invazīvā suga?" māmiņa vaicāja. Ašais Zvirbuļpuika, mirkli apdomājies, nosauca: "Tās ir svešās sugas. Dzīvnieki vai augi, kuri ir ievesti no citām zemēm un izspiež mūsējos augus un dzīvniekus."

"Pilnīgi pareizi!" dēlu paslavēja Zvirbuļtētis. "Un mums jācenšas pašiem neko neievest un neļaut šiem nelūgtajiem viesiem te izplesties." Tētis arī jautāja tālāk: "Bet, kurš zina, kādēļ dūmi no skursteņiem ir tumšā krāsā?" Šoreiz pareizo atbildi zināja Zvirbuļmāsiņa: "Jo kāds nepareizi kurina savu krāsni. Vai arī krāsns ir saplīsusi."

"Malacis! Iespējams, tajā mājiņā nav tīrīts skurstenis, varbūt krāsns jau veca, un to laiks mainīt. Varbūt saimnieks izmanto vēl slapju malku vai dedzina atkritumus. Tie ir tikai daži iemesli, kādēļ tiek piesārņots gaiss un mums var rasties slimības vai grūtības elpot," lepni noteica paps.

"Bērni, bet ko var šķirot un kādēļ tas jādara?" Zvirbuļmāmiņa gribēja noskaidrot. Šajā brīdī abi zvirbulēni uzšāva gaisā spārniņus, apliecinot, ka zina atbildes. Papildinot viens otru, viņi uzskaitīja: "Var šķirot plastmasu, metālu, papīru stiklu, tekstilu jeb auduma priekšmetus, elektropreces un arī bioloģiskos atkritumus. Vēl jānodod un pareizi jāpārstrādā baterijas, medikamenti, lieli atkritumi, kā dīvāni un skapji, un būvgruži, bīstamais šīferis. Vispār gandrīz visu var un vajag šķirot, lai pasaulē būtu mazāk atkritumu."

Māmiņa bija lepna, ka mazie zvirbuļi tik daudz atceras. "Tik tiešām. Esam daudz runājuši, ka mūsu mājām – Zemei – paliek grūti. Cilvēku, dzīvnieku un putnu kļūst aizvien vairāk. Lai visiem būtu, ko ēst, un ūdens, ko dzert, jāapstrādā augsne un vairāk jāsēj un jāstāda. Tādēļ jāizcērt meži, vairāk jābūvē un vairāk jāražo, vairāk tiek lietotas mašīnas. Tas rada atkritumus, piesārņojumu gan gaisā, gan ūdenī, uzsilda mūsu planētu. Ja neviens neko nedarīs, mēs piedzīvosim nopietnas klimata pārmaiņas – vētras, lietu, plūdus, sausumu, badu un citas ķibeles," Zvirbuļmāmiņa skaidroja.

Zvirbuļtētis turpināja: "Un tādēļ mums jābūt atbildīgiem par to, kā dzīvojam, ko darām un kā tērējam naudiņu. Tas nozīmē nepirkt lietas, kuras patiesībā nevajag, un tādējādi radīt mazāk lieku atkritumu, un šķirot, ko vien var. Lietot priekšmetus atkāroti vai tos labot. Taupīt resursus un meklēt videi draudzīgas alternatīvas – saules, ūdens vai vēja enerģiju. Arī pārvietoties var veselīgāk – ar kājām, velosipēdu, sabiedrisko transportu

vai pat modīgo elektroauto. Kopumā vajag rūpēties par augsnes un ūdens tīrību, jo tas, kas mums šobrīd šķiet pašsaprotams – svaigs gaiss, tīrs ūdens vai ēdiens –, nebūt tāds nav. To visu kāds sagādā un nodrošina."

"Man patika ideja par bezatkritumu dzīvesveidu – patiesībā tas ir tik vienkārši. Vajag tikai mazliet padomāt – nepirkt lieku, šķirot, kompostēt, labot lietas vai aizņemties, ūdeni liet savā pudelē, pirkumus nest savā auduma maisiņā," ieminējās Zvirbuļmāsiņa.

Māmiņa mīļi uzlūkoja savu ģimeni un priecājās, ka visi saprot – rūpes par vidi un planētu nepieciešamas mūsu pašu, mūsu bērnu un mazbērnu dēļ. Lai arī viņiem pēc daudziem gadiem būtu iespēja ēst gardu un tīru dārzā plūktu zemeni vai tomātu, dziļi ieelpot gaisu un peldēties tīrā jūrā vai ezerā. Rūpēsimies par savām mājām kopā!

Pasakas beigas. Paldies, ka klausījies!

Projektu "Čivinātāja dienasgrāmata" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds, par projekta saturu atbild SIA "PR Kvadrāts".