Kā 'Mans BIO grozs' vadītājs Lauris Zalāns glābj Baltijas jūru

Bioloģiskās pārtikas produkti līdz šim nav bijusi ierasta izvēle iepērkoties, atzīst raidījuma "Mans BIO grozs" vadītājs Lauris Zalāns. Tomēr viņš zina, ka tos var atpazīt pēc zaļās ekolapiņas uz iepakojuma.

"Esmu standarta pircējs," saka Lauris Zalāns, kurš ikdienā ir "Radio Tev" ētera balss, kā arī digitālā satura veidotājs un pasākumu vadītājs. Līdz šim bijis pasīvs lūkotājs pēc bioloģiskās pārtikas, bet, kā pats atzīst, "ar vēlmi mainīties". Vienu zaļo principu gan cenšas ievērot vienmēr – pirkt (un no laukiem vest) tik, cik var apēst, un pāri palikušie produkti nebūtu jāizmet. Bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu – zaļo ekolapiņu – pazīst, bet apzināti uz produktu iepakojuma to nav meklējis. Īstas skaidrības, par ko tieši liecina zaļā lapiņa, nebija.

Lai saprastu, ar ko atšķiras bioloģiski audzēts produkts, un satiktu bioloģiskās pārtikas ražotājus, Lauris ar aizrautību iesaistījās raidījuma "Mans BIO grozs" filmēšanas procesā, uzvelkot krekliņu ar uzrakstu "BIOLOĢISKI" un izvaicājot dažādu nozaru zemniekus. Kā atzīst Lauris, jau pirmā raidījuma tapšanas laikā atklājusies līdz šim viņam nezināma pasaule, jo aiz katra bioloģiski audzēta produkta slēpjas zaļās ekolapiņas stāsts.

Zīmīgi, ka Laura bērnības zeme ir Preiļi, kas ir viens no Latvijas novadiem ar vislielāko bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvaru – šajā novadā darbojas gandrīz 300 bio saimniecību. Viņš stāsta, ka bērnībā ir slaucis govis un mīdījis sienu. No bērnības līdzi paņēmis ne tikai atmiņas par lauku dzīvi, bet arī garšīgu akcentu. Lauris Zalāns dzīvo un strādā Rīgā, tomēr sevi sauc dēvē "vienkārši latgalieti".

No redīsa pavasarī, pa vidu dillītes un kartupeļus, līdz ābolam rudenī – lauku labumus Laurim dāvā mammas un vecmammas dārzs. Numur viens dārzenis Laura garšas kārpiņām ir paprika, "lai gan arī gurķim nav ne vainas".

Un kas saista pārtiku ar Baltijas jūru? Ļoti vienkārši – bioloģiskajā lauksaimniecībā neizmanto ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus, bet gan dabiskas augu aizsardzības un augsnes mēslošanas metodes. Ķīmiskais piesārņojums no lauksaimniecības zemēm nonāk grāvjos, upēs un ezeros. Un dodas virzienā uz Baltijas jūru. Katrs bioloģiski apsaimniekots hektārs samazina ūdeņu piesārņojuma risku, jo organiskais mēslojums barības vielas atbrīvo daudz lēnāk – augsne tās spēj pārveidot un labāk absorbē mitrumu. Tādējādi bioloģiski apsaimniekota augsne aizsargā veselību vienai no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē – Baltijas jūrai.

Lai palīdzētu sargāt dabu, vērts izzināt, kā vēl bioloģiskās ražošanas principi ietekmē mūsu planētu. Jo informētāki pircēji, jo apzinātāki pirkumi!

Programma “BioLoģiski” – sabiedrības izpratnes

veicināšanas kampaņa par bioloģisko lauksaimniecību.

LAD projekta Nr. 23-00-S0TV02-000003