Olimpiskās spēles ir viņa sapnis. Tiesības tajās piedalīties viņš reiz jau ir izcīnījis, taču izmantot šo iespēju toreiz nebija lemts. Šonedēļ Kristiāns Rubīns mēģinās šo ceļu soļot vēlreiz – kopā ar Latvijas hokeja izlasi kvalificēties 2026. gada spēlēm Milānā, lai pēc pusotra gada aizpildītu šo savā biogrāfijā palikušo robu. Iepriekšējo reizi, kad devās cīņā par pieciem olimpiskajiem apļiem, aizsargs atceras ļoti spilgti – tovasar dzīvību zaudēja viņa tuvākais draugs...
Olimpiskajās spēlēs joprojām neesi piedalījies, taču olimpisko ceļazīmi gan izcīnīji – 2021. gada vasaras beigās. Kas ir pirmās atmiņas, kas nāk prātā no iepriekšējā kvalifikācijas turnīra?
Atceros, ka pāris mēnešus iepriekš bija pasaules čempionāts Rīgā, pēc kura izlasē ienāca Haris [Harijs Vītoliņš]. Asociējas ar to, ka Haris bija izlases vadībā. Asociējas arī ar to, ka vasara bija tāda, ka… Mēs visi zaudējām Matīsu... Olimpiskā kvalifikācija bija man personīgi svarīga, domāju, arī pārējiem. Kad izcīnījām ceļazīmi, vēl nezinājām, ka "amerikāņus" nepalaidīs uz Pekinu. Tas viss ir krājies.
Ļoti spilgtā atmiņā palicis tavs vārtu guvums uzvarā pret Itāliju un vārtu atzīmēšana. Par svinībām negribu saukt, drīzāk par piemiņu Matīsam viņa dzimšanas dienā...
Viņam todien būtu palikuši 25...
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
