Pirms diviem gadiem Melnkalnē viņš izpildīja tālmetienu, kurš Latvijas izlasi varēja aizvest uz Pasaules kausa finālturnīru, bet šogad bija laukumā un noraudzījās, kā izgaist cerības uz valstsvienības dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā. Dairis Bertāns atzīst, ka zaudējumu Bulgārijai nav sagremojis vēl joprojām, bet to pieņemt nespēs nekad. Arī klubu līmenī šī sezona viņam sagādājusi rūgtu vilšanos, kas novedusi pie mukšanas no toksiskās vides Maskavas apgabala "Khimki" komandā. Vienlaikus Bertāns turas pie pārliecības, ka viņa paaudze savu pēdējo vārdu valstsvienībā vēl nav pateikusi. "Ja nebūs mērķa tikt uz Pasaules kausu, tad nav jēgas čakarēties," intervijā MVP uzsver Dairis.
Šis no tavas puses izklausās kā akmens treneru dārziņā.
Nezinu. Negribu mētāt akmeņus. Mēs spēlējām tā, kā spēlējām. Neesmu treneris, bet varu godīgi pateikt – ja es tajā brīdi būtu treneris, tad es izvēlētos spēlēt šādi.
Ja tev tagad jāatskatās un godīgi jāatzīst, par cik procentiem komanda bija gatava konktrētajai spēlei un pretiniekam?
Es pats biju gatavs par kādiem 70%, jo ieradāmies tikai dienu pirms spēles. Ātri vajadzēja apskatīties visu pieejamo video informāciju par bulgāriem. Domāju, ka pārējie džeki to bija darījuši nedēļas garumā, tāpēc uzskatu, ka sagatavošanās ziņā viss bija kārtībā.
Es mēģinu saprast, kas tad raisīja top apjukumu...
Tas ir labs jautājums. Redz, vari sagatavoties spēlei, bet tās laikā bieži vien saproti, ka tas nestrādā un kaut kas ir jāmaina vai jāpielāgojas. Man radās iespaids, ka tajā brīdī, kad spēle sāka neiet, mēs neko īsti nemainījām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!