Latvijas U-19 basketbola izlases galvenais treneris Nikolajs Mazurs un citi jauniešu izlašu treneri viegli varētu sameklēt attaisnojumus brāzieniem pat ar 40 punktu deficītu, jo laukumā nācās sūtīt jaunos spēlētājus, kuri aizvadīto sezonu praktiski izlaida Covid-19 pandēmijas dēļ. Lai gan 11. vieta Pasaules kausā ir gana cienījams rezultāts, turnīra norise tepat, Latvijā, palīdzējusi mazliet sašūpot pašmāju jaunatnes basketbola vidi. Laukumā redzētās problēmas mudinājušas vairākus trenerus izteikt viedokli par jaunatnes basketbola problēmām un to iespējamajiem risinājumiem. Tāpēc MVP aicināja Mazuru uz garāku sarunu. Kādam viņa teiktais nepatiks, vēl kādu tas pat aizskars, taču iespēju publiski izteikties par jauniešu basketbolu Nikolajs ir nopelnījis.
Liela daļa aizvadītajā sezonā spēlēja "Žalgiris" otrajā komandā NKL līgā.
Tagad paņemsim mūsu komandu – mums ir grūti atlasīt divpadsmitnieku. Nerunājot par to, ka, pirmo spēlētāju mainot pret otro un trešo, mēs nevaram tikt pāri centram. Kā mēs varam uztrenēt vidējo līmeni? Kā tas veidojas? Ar viņiem jāstrādā! Nevar strādāt tikai ar talantiem. Pieņemsim, kāds treneris uzrakstīs sludinājumu, ka viņš Sarkandaugavā uzsāk grupiņu. No Sarkandaugavas apkaimes atnāks 30 cilvēki. Viens no viņiem būs ar nosacīti lielāku talantu nekā citiem. Tas nozīmē, ka viņam, pateicoties talantam, būs kādi panākumi. Treneris domās: "Viss kārtībā! Es labi strādāju. Re, man ir talants." Bet viņam jau no dabas ir tas talants. Es kā treneris skatos, kādu pievienoto vērtību esmu ielicis, ko es personīgi esmu iemācījis, ko viņš kā talantīgs spēlētājs ir uztvēris, kā viņš to spējis integrēt spēlē, vai tas, ko viņš dara treniņā, vispār atbilst spēļu režīmam? Varu pateikt, ka 90% Jaunatnes līgas treniņu vingrinājumu neatbilst pieci pret pieci spēlei. Hendofs [bumbas nodošana no rokas rokā – aut.]! Puse Latvijas komandu spēlē astotniekus, no rokas rokā dod hendofus. Kā viņi iemācīsies apspēlēt viens pret vienu, ja viņi nekad nesaņem bumbu ar skatu pret grozu un viņiem vispār nav pieredzes uztaisīt "trīs draudu" stāju (saglabā gatavību driblēt, mest vai piespēlēt – aut.)? Viņi spēlē astotnieku, lai pāris cilvēki pieskaras bumbai, un tad džeks, kurš ir fiziskāks un kuram ir stiprāka labā roka, iet pa labi garām un mēģina iemest no groza apakšas. Manuprāt, tas nav basketbols.
Daži treneri šovasar izteikušies, ka līdz 14 gadiem obligāti būtu jāsedz presings, jo tā pieaugtu spēļu intensitāte. Viņi saka: "Mēs spēlējam pārāk lēni, spēlējam bez lielas pretestības". Un tad izlašu mačos sākas pārsteigumi. Vēl dzirdēta vēlme aizliegt kombinācijas, lai bērni spēlētu viens pret vienu.
Cilvēki pārprot kombinācijas. Esmu dzirdējis daudzus ekspertus, bet, vai kāds ir minējis tādu terminu kā individuālā taktiskā sagatavotība?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
