Artūrs Irbe nebija sniedzis intervijas jau pāris gadus. Atzīst – jutis, ka viņa pateiktā vārda vērtība devalvējusies, un vērtības, par kurām patiešām gribētu runāt, cilvēkiem zaudējušas aktualitāti. Taču 24. februāra rīts mainīja arī viņa dzīvi. No draudiem un ieroču žvadzināšanas Krievija pārgāja pie darbiem – iebrūkot Ukrainā, pārvēršot ellē miljoniem cilvēku dzīves un pagriežot pasaules vēstures stūres ratu pagaidām vēl nezināmā virzienā. "Ukraiņi šobrīd izcīna mūsu brīvību," atzīst izcilais hokeja vārtsargs. Hokejs šajā sarunā gan paliek fonā.
Rietumos bijuši arī sportisti, taču kaut kā nemana viņu iebildes Putina melu diktātam.
Sports – Krievijas sakarā tas ir īpašs temats... Padomju laikos – tas bija varenības apliecinājums. Tā vārdā netika žēlots nekas un sportisti tika cildināti kā tautas varoņi. Reāli tas bija vienīgais veids, kā pierādīt savu pārākumu pār pasauli, jo visā citā – nebija izredžu. Un šodien nekas nav mainījies – Krievija iet tieši tajās pašās pēdās.
Neesmu to iepriekš stāstījis, taču mūsu mājās Teikā, kur mitinājāmies, bija informators. Nekad to nebūtu uzzinājuši, taču mūsu kaimiņiene, ebreju sieviete, mūža norietā paaicināja pie sevis manu mammu, – kas nenotika bieži –, un pati atzinās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv