Latvijas medijos nav otras tādas sporta tēmas, kas tiktu uztverta un aplūkota tik izteikti vienpusēji un nekritiski kā mūsu paralimpiešu gaitas. Ja uz mēles nav nekā laba un cēla, tad labāk paklusēt, jo runa ir par tiem, kurus dzīve jau tā situsi – cilvēcisks, loģiski saprotams arguments, pat instinkts. Arī pēc nesenajām Parīzes paralimpiskajām spēlēm šoruden viss saturs publiskajā telpā bijis lielākoties vienā žanrā – emocionāli cilvēkstāsti, kas ļaudīs raisa viscēlākās jūtas. Tas ir labi un vajadzīgi. Taču ne līdz galam patiesi. Tas arī iemesls, kāpēc tapa rakstu sērija "Paralimpiskais bizness".
Kā absolūti jebkurā sfērā, arī paralimpiskajā kustībā ir vieta savām nebūšanām, intrigām, noslēpumiem un negodīgiem ļaudīm. Gadiem kultivētā tolerance, neveiklajos brīžos vēršot skatienus citā virzienā vai vismaz pieverot acis, dažu šajā sabiedrībā ieaijājusi un ļāvusi uztrenēt visatļautības sajūtu – kļūstot par arvien smagāku nastu apkārtējiem. Bieži vien – tiem, kam sistēmas atbalsts un palīdzība būtu vajadzīga visvairāk. Jau pieņemot lēmumu veidot rakstu sēriju par parasporta tēmu, mums bija skaidrs, ka process un tā iznākums būs pretrunīgu sajūtu pilns...
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!