Laikā kad viena daļa pasaules pārstāsta izdomāto sižetu par kūtiņu un silīti, pie reizes ieskrienot šim rituālam domātās ēkās, un tur, dedzinot svecītes, ir bariem citu, kas šos pašu motīvus atkārto zem mūsdienām atbilstošākiem jumtiem – tieši tāpat pielūdzot vai aizlūdzot par iedomu tēliem. Profesionālais sports ir spējis ja ne aizvietot, tad vismaz atkārtot vai nokopēt reliģisko apmātību – ar visām blaknēm, ko vien cilvēks spēj izpildīt.
Modernā izklaides industrija cilvēka zemapziņā ir pratusi aizstāt baznīcu, jo tiek izmantoti praktiski tie paši tehniskie un emocionālie līdzekļi, ar ko savulaik garīdznieki manipulēja, lai dabūtu no nelaimīgā savu desmito tiesu vai samainītu indulgenci pret naudu. Lielās arēnas kā bazilikas, līdzjutēju masas – kā svētceļotāji, mākslinieki vai izpildītāji – kā altāra gleznas...
Popkultūras neatņemamā daļa ir publicitāte, jo kā citādi dabūt baznīcās – atvainojiet, arēnās, stadionos, zālēs, laukumos – iekšā cilvēkus? Žurnālu vāki, televīzijas intervijas, reklāmu līgumi. Tur par galvenajiem strādā tikai tie, kas to visu liek kopā, nevis tie – kas piedalās. Miljons bankas kontā netiek ieskaitīts, lai tas tur paliktu. Un, pārsvarā tas tur arī nepaliek. Jo industrija labi zina, kam tā šo miljonu vai desmit miljonus ir iedevusi. Un, šī kārtība neparedz "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi". Nē, ilgi un laimīgi dzīvo tie, kas to visu izgudroja. Ja jums prasa autogrāfu par to, ka mākat realizēt skaitlisko vairākumu, tad tas ir tikai tāpēc, ka nekam citam tā arī neesat paredzēts. Maz, ļoti maz to saprot, bet tas ir mazākums, kas nenosaka šī sarežģītā biznesa ietvaru.
Mums te bija divi gadījumi arī bēdīgu izskaņu, kur nezin kāpēc tika piesaukta sabiedrība. Ka tā kaut ko nenosargāja.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv