Vai basketbols ir latviešu nacionālais sporta veids? Jā un nē. Jā, jo tas var lepoties ar teicamiem masveidības un pieejamības parametriem, esam konkurētspējīgi pasaules mērogā, un to tiešām šeit galvenokārt spēlē tikai latvieši. Nē, jo tas vēsturiski ir nomuļļājis visas savas izdevības kļūt par nacionālo sporta veidu un jebkurā kritēriju kategorijā atrodas kāds sporta veids, kas tam ieliek. Masveidība? Futbols ir masveidīgāks. Tautas mīlestība? Hokejs vienmēr bijis populārāks. Nacionālais čempionāts? Tur florbols basketbolu atspārda. Panākumi? Hmm...
Un tomēr – basketbols Latvijā klumpačo. No papēža pieciršanas pēc katra "gandrīz" parketā jau vajadzētu būt caurumam.
2016. gads. "Netikām uz olimpiskajām spēlēm? Nekas! Nākamgad atbrauks Porziņģis ar Bertānu un..." pirksti jau ir savilkušies dūrē, "tad gan mēs visiem parādīsim!"
2017. gads. "Maitas slovēņi – kur var tā krist?! Nekas, mums ir TĀDA izlase – pasaules čempī visi dabūs bietē!"
2019. gads. "Stulbā FIBA, stulbais ULEB – būtu mums bijuši pieejami visi labākie džeki, tad gan mēs būtu spēlējuši pasaules čempī..."
Pēc katra kritiena basketbola sabiedrība raušas kājās ar domu par saulaino tāli, kas tiešām ir saskatāma. Turklāt savu pārliecību stutē ar vīzijām, kas nav nekādi slapjie sapņi. Tomēr Latvijas basketbols muļļājas. Kāpēc?
.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!