Armands Puče: Premjers smilškastē noskatījis mantiņu

Kalvītis to labi saprot, tāpēc šajās dienās staigā apkārt bāls. Ja valsts draud ar garantiju liegšanu, piesaucot Lukašenko klātbūtni, tad Latvijas hokeja federācijai ir tikai viens ceļš – braukt un iesaistīties baltkrievu demokrātijas cīņās un protestos. Un panākt – ka Lukašenko krīt. Bet – te atkal nelaime. Tas nedos nekādas garantijas, ka Rīgai čempionāta rīkošanas tiesības ļaus paturēt. Zinot, kāda ir Starptautiskās hokeja federācijas politiskā konjunktūra, latviešu politiskā demonstrācija tur netiek apsveikta ar kaujas saucieniem uz lūpām. IIHF savā mājas lapā apsveica KHL – ar sezonas sākšanos. Starp citu, tā bija vienīgā hokeja līga Eiropā, kas šādu uzmanību izpelnījās no Šveicē bazētās sabiedriskās organizācijas. Jo Fāzels labi saprot krievu lomu ne tikai starptautiskajā hokejā, bet arī – politikā. Līdz ar to varam secināt, ka Kariņš ir rīkojies dumji kā politiķis. Jo tas, kas tagad ir izskanējis no mūsējā – ir nevis stāja, bet gan impotence.

Viens variants bija paklusēt, bet tas pašreizējos apstākļos laikam nebija iespējams. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvija jau atklāti ir paziņojusi, ka finansiāli atbalstīs baltkrievu opozīcijas pilsoniskās akcijas, tātad – esam pret Lukašenko. Ja tādi esam, tad varēja arī hokeja sakarā pateikt, ka pašreizējos apstākļos Rīga atsakās no tiesībām rīkot pasaules čempionātu un – nav svarīgi, cik esam jau iztērējuši, kāpēc to darījām vai tamlīdzīgi. Ak, jā – no kā mēs varam atteikties, ja turnīrs nepieder mums? Juridiski pareizi, bet finansiāli – Latvijas valdība maksā. Tātad – šeit nevar būt pa pusei stāvoklī: vai nu mēs rīkojam, vai nē!

.