Foto: Dmitrijs Suļžics/F64
Nu jau būs pagājis kāds brīdis, kad vienai daļai nācijas bija kauns. Tas atkal piemetās vienā vēlā rudens vakarā, kādā lielā, apgaismotā laukumā, kur vīri vadmalas svārkos bija nākuši kamolu dzenāt...

Tiktāl pie tautas dziesmām. Bet atgriežamies mūsdienās un mēginām saprast – kāpēc kauns tiek sasaistīts ar nepiespiestu izklaidi brīvā dabā, bet tas nekādi preses brāļu virsrakstos neparādās, kad nudien vajadzētu sarkt un bālēt. Jo likt pie futbola izlases varēšanas vai nevarēšanas vārdu "kauns" , ir tas pats, kas kaunināt sinoptiķus, kas nokļūdījās mēneša otrās dekādes laika prognozē... Nesaku, ka nevar – var! Bet – tad kauninām visus rindā.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!