Armands Puče: Ezīši miglā (vai – gāzē)

Vēl Fāzels pārliecinoši saprot, ka, rīkojot pasaules čempionātu, organizācija automātiski dabū naudu. Tātad – tās ir saistības, kas IIHF garantē peļņu. Saslēgtie līgumi ar abām pilsētām paredz arī kompensācijas vai soda naudu, ja kāda no pusēm līgumu lauž. Ja ir Covid-19 un visi padodas gūstā, tad var teikt, ka visi arī stāv vienoti pie tukšām silēm, bet – ja IIHF tagad uzspēlē demokrātijas monopolu, flirtējot ar Lukašenko režīma ienaidniekiem, tad – vajag naudu. Kā visās revolūcijās. Pirmkārt, tad par atteikumu Minskai būs jāmaksā Baltkrievijas hokeja federācijai kaut kādi zaudējumi, kas saskrien lielajos ciparos. Fāzels negrib būt perams un āzis – vienā personā. Un tas, ka uz ielām tur šauj vai kauj – tas advokātiem nebūs arguments. Jo kā pieņemts ierēkt par šo kalendāro gadu – a kur tagad nešauj, kur nededzina!

Un te var sanākt pavisam negaidīts pagrieziens, kas jau sāka iezīmēties retorikā pēdējās nedēļās. Proti, vai nevarētu būt tā, ka šo konkrēto pasaules čempionātu rīko Rīga viena pati? Tas samulsināja brīdī, kad Fāzels kādā no intervijām kaut ko sāka muldēt par divām hallēm, kas "Rīgaiesot atbilstošas". Kopš kura laika tāda pielaidība principiālajos tehniskajos noteikumos? Pat Kirovam savulaik vajadzēja par katru iedzīto pāli noziņot... Bet – laiki mainījušies. Covid-19 liek ieviest atkāpes, burbuļus, protokolus, kas vairs neprasa lielo masu vai fanātisko līdzjutēju apkalpošanu un tamlīdzīgu loģistiku. Jo burbuļos jau skatītāju nav, bet reklāmu var ekrānā izmetāt digitālā formā. Vajag tikai ledus pleķi un tam apkārt salikt TV kameras. Komandas arī var samest pa tukšajām koronas viesnīcām, ielas vai rajonus var slēgt, jo... Rīgā taču mīl hokeju, vai ne?

Tālākās rindas lasiet divas reizes.