Pasaules hokeja čempionāts, tāpat kā koru kari un bobslejs, ir radīti, lai latvieši iegūtu tik deficīto pašpietiekamības sajūtu. Jo ne vienā, ne otrā un trešajā gadījumā tāda īsta atskaite par kvalitatīviem atskaites punktiem nesanāk. Bet sanāk troksnis (koru gadījumos – skaņa), kas labi ierakstās apstākļos, kuros darbojamies. Hokeja čempionāts vispār ir īsta dāvana mūsu sakāpinātajai iztēlei par tēmu – Latvija var. Jo nevarēt ir ārkārtīgi sarežģīti.
Šo atkāpi par naudu uzrakstīju tiem, kas klausās jauno pasaules hokeja čempionāta himnu – par prieku un godu. Man noteikti neskauž, ka kāds par hokeja spēlēšanu izlases kreklā saņēma naudu, jo ļoti daudziem no izlases spēlētājiem tas patiešām bija būtisks materiālais atspaids, tikai kopumā tas pamaina stāstu par izlases un paša turnīra prestižu. Ja vien kāds protokolētu sarunas un diņģēšanos par prēmijām un to nodotu vispārējai košļāšanai, šāda atklātība stabili klupinātu daudzus hokeja izlases romantiskos pavadītājus. Un tad arī hokeja pavasaros bērzu sulas tecētu citādi.
Bet atgriežamies pie pasaules čempionāta sportiskās puses.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!