Raimonds Rudzāts: Pēdējais vārds

2017. gada Eiropas čempionātā, kurā Blūms vēl spēlēja būtisku lomu, iesaistoties spēlē no soliņa, latviešus no sapņu čempionāta pamodināja slovēņi un viens naturalizēts amerikānis viņu rindās. Pēc tam Latvijai bija labas izredzes aizbraukt uz Pasaules kausu – tās dzīvas ar savu benefici spēlē pret to pašu Slovēniju kritiskā brīdī noturēja tieši Jānis. Taču Pasaules kausam Latvijas izlase nekvalificējās. Izšķirīgajā spēlē Blūmam vieta laukumā tā arī neatradās. Reaģējot uz to un visu iepriekš pieredzēto, viņš publiski pacēla balsi pret Latvijas Basketbola savienību, norādot uz vairākām, viņaprāt, nebūšanām gan saimniecībā, gan izlases vadīšanā, gan kultūrā kā tādā. Tas arī izrādījās viņa pēdējais skaļais akords (taču ne pēdējā spēle), ko basketbola sabiedrībā interpretēja dažādi.

Vieni aplaudēja kapteinim par uzdrīkstēšanos un tiešu valodu. Otri norādīja, ka kapteiņa runu vada emocijas un tajā nav ietverti racionāli padomi, kā tad īsti darīt labāk. Trešie – tuvāk izlases ģērbtuvei stāvošie un pat tajā mītošie – kuluāros paklusām spēra zibeņus sakot, ka klātienes komunikācijā Janka neesot spējīgs nevienam "sliktajam" pateikt to, ko pasaka medijiem...

Pēdējā laikā Blūma attiecību statuss ar basketbolu bija tik nenoteikts, ka tas samulsināja pat viņam allaž lojālo publiku. Vasaras sākumā bija neveiksmīgs mēģinājums startēt pašvaldību vēlēšanās – saraksts izpelnījās teju trešdaļu visu vēlētāju balsu un dominējošu statusu pašvaldībā, bet pats basketbolists saņēma svītrojumu jūru un no 3. vietas sarakstā tika pazemināts uz 16. Tie ir ļoti reti gadījumi, kad pārliecinoši uzvarējuša saraksta viena no lokomotīvēm saņem tik nepārprotamu sarkano kartīti.

Par kādiem grēkiem? Tak nekādiem! Tikai par to, ka ir sportists.

Situācija it kā nenozīmīga, taču daiļrunīga: sak, labāk turies pie laukuma, tur mēs tev aplaudēsim, bet ārpus tā – nelien mūsu pasaulē!

Visa augstāk uzskaitītā notikumu virtene prāta apcirkņos kopā savijās brīdī, kad Jānis Blūms paziņoja, ka viss. Pietiek.